Sanāksmes laikā dalībvalstu ministri diskutēja par militārā atbalsta palielināšanu Ukrainai un Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanu mainīgajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Sanāksmes pirmajā darba sesijā, kas bija veltīta Ukrainai, Sprūds uzsvēra nepieciešamību atbalstīt Ukrainas dalību Eiropas Aizsardzības fondā.

Šāds solis ne tikai pavērtu jaunas iespējas uzņēmumiem plašākai produktu testēšanai, bet arī veicinātu vērtīgu praktisko zināšanu pārnesi par militārās tehnikas pielietojumu reālos kaujas apstākļos.

“Lai Eiropa spētu pielāgoties strauji mainīgajai drošības situācijai, mums primāri ir jāstiprina savas aizsardzības spējas un industriālā kapacitāte. Taču Eiropas drošība nav nošķirama no situācijas Ukrainā. Atbalstot Ukrainas dalību Eiropas Aizsardzības fondā, mēs panākam divkāršu ieguvumu – stiprinām Ukrainas aizsardzības industriju cīņā pret agresoru un vienlaikus veicinām inovācijas Eiropā, balstoties uz reālu kaujas lauka pieredzi,” uzsvēris Sprūds.

Sanāksmes laikā ministrs apliecināja Latvijas apņemšanos arī turpmāk sniegt visaptverošu atbalstu Ukrainai gan divpusējā līmenī, gan izmantojot starptautiskos mehānismus, tostarp Eiropas Savienības militāro apmācību misiju Ukrainā un Labās gribas koalīciju.

Sanāksmes otrajā sesijā dalībvalstu pārstāvji pārrunāja aktuālos Eiropas drošības jautājumus.

Diskusijās Sprūds akcentēja transatlantiskās sadarbības un ES-NATO savstarpējās mijiedarbības nozīmi, uzsverot nepieciešamību institūcijām savstarpēji papildināt vienai otru, lai efektīvi risinātu mūsdienu globālos drošības izaicinājumus.