Šī ir pirmā reize, kad likums, kas aizliedz “reorganizēt likvidēto fašistu partiju”, piemērots neofašistu grupai, piektdien ziņo laikraksts “Repubblica”.

Lieta pret “CasaPound” locekļiem saistīta ar 2018. gadu, kad organizācijas biedri uzbruka cilvēkiem, kas piedalījās protestos pret toreizējo iekšlietu ministru Mateo Salvīni, kas vada pret imigrāciju noskaņoto partiju “Līga”.

Tiesa trešdien visus apsūdzētos notiesāja un piesprieda viņiem 18 mēnešu cietumsodu. Septiņiem apsūdzētajiem tika piespriests papildu 12 mēnešu cietumsods par uzbrukumu.

Centriski kreisās Demokrātiskās partijas līdere Elija Šleina aicināja Itālijas premjerministres Džordžas Meloni valdību aizliegt “CasaPound”. “Tagad, kad ir pieņemts spriedums, kas to nosaka, valdībai nav citas izvēles, kā vien darīt to, ko mēs jau sen esam prasījuši – likvidēt “CasaPound”, likvidēt neofašistiskās organizācijas, kā noteikts konstitūcijā,” uzsvēra politiķe.

“CasaPound” nosaukums cēlies no amerikāņu dzejnieka modernista Ezras Paunda vārda, kas Otrā pasaules kara laikā sadarbojās ar fašistisko Itāliju.

Parlamenta vēlēšanās 2013. un 2018. gadā “CasaPound” ieguva tikai nepilnu procentu balsu. Pēc tam tā nolēma nepiedalīties vēlēšanās.

“CasaPound” biedri tikuši arī nofilmēti, izmantojot tā dēvēto romiešu sveicienu, ko pārņēmuši fašisti. Pašreizējais iekšlietu ministrs Mateo Pjanedozi 2024. gadā nosodīja šādu rīcību, atzīstot, ka tā ir pretrunā ar demokrātisko kultūru. Tomēr toreiz viņš norādīja, ka ir sarežģīti aizliegt šādas organizācijas, jo likums to pieļauj tikai ļoti ierobežotos apstākļos.

Meloni vadītās nacionālkonservatīvās partijas “Fratelli d’Italia” (“Itālijas brāļi”) saknes meklējamas Itālijas Sociālajā kustībā (MSI) – partijā, ko pēc Otrā pasaules kara dibināja Musolīni atbalstītāji. Meloni tomēr nosodījusi fašismu un atzinusi fašistiskās Itālijas līdzdalību holokaustā.