AfD parlamenta vēlēšanās pagājušajā gadā kļuva par Vācijas lielāko opozīcijas partiju, taču tā pastāvīgi tiek apsūdzēta ekstrēmismā.

“Konstitūcijas aizsardzības biroja vērtējums ir skaidrs. Vislielākās briesmas mūsu sabiedrībai rada labējais ekstrēmisms, un saskaņā ar klasifikāciju AfD Lejassaksijā nepārprotami ietilpst šajā kategorijā,” paziņoja Lejassaksijas iekšlietu ministre Daniela Bērensa.

Vairākas citas partijas nodaļas Vācijas 16 federālajās zemēs ir klasificētas kā apstiprināti labējā ekstrēmisma gadījumi, kas ļauj izlūkdienestiem izmeklēt un uzraudzīt partiju.

BfV jau pagājušajā gadā atzina AfD par labēji ekstrēmistisku organizāciju. BfV norādīja, ka ir iegūti konkrēti pierādījumi, ka partijas centieni apdraud Vācijas demokrātisko iekārtu. Tomēr šis BfV lēmums ir apturēts, jo AfD par to iesniegusi sūdzību tiesā.

Lejassaksijas Iekšlietu ministrija norādīja, ka partijā dominē labējā ekstrēmisma ideoloģija. “Partijai ir raksturīgi antikonstitucionāli izteikumi un uzvedība, kas bieži izpaužas agresīvā un konfrontējošā valodā,” tā norādīja.

AfD dominē fundamentāla tendence noraidīt Vācijas brīvo, demokrātisko konstitucionālo kārtību, piebilda ministrija.

Pērn izlūkdienests ziņoja, ka 2024. gadā labējo ekstrēmistu skaits AfD Lejassaksijas nodaļā ir pieaudzis no aptuveni 600 līdz 850 no kopskaitā 8000 biedru.

Nākamās vēlēšanas Lejassaksijā paredzētas 2027. gadā. Novembrī veiktā aptauja liecina, ka par AfD ir gatavi balsot 20% respondentu, kas ir krietni vairāk nekā 11% balsu, ko tā saņēma pēdējās federālās zemes vēlēšanās 2022. gadā.

Gaidāms, ka AfD šogad gūs rekordlielu atbalstu piecās federālo zemju vēlēšanās, no kurām pirmās plānotas 8. martā Bādenē-Virtembergā.

Vēlēšanās Saksijā-Anhaltē septembrī AfD varētu pat izcīnīt absolūto vairākumu, kas ļautu tai pirmo reizi vadīt federālās zemes valdību.