Tuvākajās dienās pakāpeniski kļūs siltāks un gaidāmi nokrišņi – sniegs, slapjš sniegs un lietus. Tādēļ sāks kust sniega sega, un uz ledus veidosies sniegūdens lāmas, būs ūdens uz ledus.

Tāpat sāks palielināties lāsmeņu platības. Upju notece februāra trešajā dekādē sāks palielināties vai svārstīsies.

Pašlaik ūdenstilpes lielākoties klāj ledus sega, vietām tā ir ar plaisām, lāsmeņiem, nepilna vai ar ledus krāvumiem. Vietām zem ledus ir uzkrājies biezs vižņu slānis.

Ledus biezums ir nevienmērīgs. Daudzviet saglabājas ledus sablīvējumi, tomēr tie turpina izskaloties un, iestājoties nedaudz siltākam laikam, upju notece sākusi svārstīties.

Daugavā un tās baseina upēs ūdenslīmenis lielākoties svārstījās septiņu centimetru robežās, atsevišķos upju posmos vairāk.

Piemēram, Lielajā Juglā pie Zaķiem ūdenslīmenis paaugstinājās par 16 centimetriem diennaktī.

Gaujas un Salacas baseinu upēs ūdenslīmenis lielākoties svārstījās piecu centimetru robežās, bet Tirzā pie Lejasciema ūdenslīmenis paaugstinājās par 111 centimetriem diennaktī.

Lielupes baseina upēs ūdenslīmenis lielākoties paaugstinājās par vienu līdz četriem centimetriem. Visstraujāk ūdens līmenis paaugstinājās Svētē pie Ūziņiem, kur tas kāpa par 22 centimetriem, bet Bērzē pie Baložiem tas pazeminājās par 15 centimetriem diennaktī.

Kurzemes upēs ūdenslīmenis lielākoties svārstījās septiņu centimetru robežās, bet atsevišķos upju posmos straujāk, piemēram, Ciecerē pie Pakuļu HES ūdenslīmenis paaugstinājās par deviņiem centimetriem.

Savukārt Ventā pie Vārdavas ūdenslīmenis pazeminājās par 16 centimetriem diennaktī.

Pašlaik upes klāj bieza ledus sega. Daugavā pie Krāslavas tā ir 30 centimetrus bieza, Aiviekstē pie Lubānas – 40 centimetrus, bet Gaujā pie Siguldas – 48 centimetrus.

Ezeros ledus ir vēl biezāks, piemēram, Usmas ezerā tas sasniedzis 49 centimetrus, bet Engures ezerā – 52 centimetrus.