Pieminot četrus gadus kopš Krievijas uzsāktā nežēlīgā kara, Kijivā ieradušies Baltijas, Ziemeļvalstu un citu Eiropas valstu līderi, kā arī Eiropas Komisijas prezidente.

Vizītes ievadā Eiropas valstu līderi kopā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Olenu Zelensku piedalījās aizlūgumā Svētās Sofijas katedrālē Kijivā.

Latvijas premjere norādīja, ka bijuši četri gadi kara šausmu, ciešanu un vienlaikus nesalaužama ukraiņu cīņasspara un neatlaidības, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

“Šajā kara gadadienā es aizlūdzu par Latviju. Un par Ukrainas cilvēkiem.

Par ikvienu, kura dzīvi ir sagrāvis karš, par tiem, kuri ar drosmi aizstāv savu valsti, par ģimenēm, kas gaida savus tuviniekus mājās,” sacīja Siliņa.

Ukrainas prezidents un Eiropas valstu līderiem arī ieturēja klusuma brīdī Maidana laukumā, godinot bojā gājušos Ukrainas aizstāvjus.

Siliņa otrdien piedalījās arī Labas gribas koalīcijas darba sesijā Kijivā. Tajā viņa akcentēja, ka klātbūtne Kijivā šajā dienā ir arī drošības apliecinājums Ukrainai.

“Kopš gada sākuma Latvija ir sniegusi Ukrainai militāro un enerģētikas atbalstu 26 miljonu eiro apmērā. Tas ietver arī neseno valdības lēmumu piešķirt 10 miljonus eiro NATO iniciatīvā PURL, atbalstot ieroču iegādi Ukrainas vajadzībām no ASV,” sacīja Siliņa.

Vizītes gaitā Eiropas valstu līderi apmeklēja vienu no Ukrainas termoelektrostacijām, klātienē novērtējot Krievijas uzbrukumos radītos postījumus.

Siliņa, Kijivā sniedzot komentāru Latvijas medijiem, pauda, ka,

viņasprāt, Ukraina šogad ir labākā situācijā nekā pagājušajā gadā.

Viņa izcēla, ka šogad ir nostiprinājusies Labās gribas koalīcija un Ukrainai esot vairāk draugu nekā tas bijis pagājušā gada sākumā.

Viņa arī uzsvēra, ka Latvija saprot, cik ļoti Ukrainai ir nepieciešams atbalsts, tostarp arī izdarot spiedienu uz Krieviju.

Siliņa norādīja, ka tas šobrīd ir svarīgi kā nekad un nepieciešams panākt stratēģisku lūzuma punktu, jo Krievijai sāk aptrūkt resursu.

Latvijas delegācija apmeklēja arī militārās industrijas izstādi, kur tika parakstīts memorands par ciešāku sadarbību ar Ukrainu aizsardzības industrijas attīstībā.

“Sadarbība sniegs iespēju stiprināt Latvijas aizsardzības industriju, attīstīt jaunas tehnoloģijas, paplašināt uzņēmumu eksporta potenciālu un radīt jaunas darba vietas, vienlaikus stiprinot Ukrainas aizsardzības spējas,” sacīja Siliņa.

Ministru prezidente vizītē arī izcēla nepieciešamību Eiropai būt pie sarunu galda kopā ar Ukrainu un vienoties par skaidrām drošības garantijām, norādot, ka Ukrainas drošība ir visas Eiropas drošība un ka kopīgi pieņemtos lēmumus nedrīkst bloķēt vienas valsts veto.

Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī, un tas ir prasījis desmitiem tūkstošo Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru upurus.