Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Pretsāpju līdzekļi putojošu tablešu zāļu formā raisa jautājumus, kāds ir to darbības princips un piemērotība dažādām situācijām?
Ar ko tie atšķiras no citām zāļu formām un kam tie ir piemēroti, skaidro aptieku tīkla “Euroaptieka” klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova.
Jau senas
Pretsāpju līdzekļiem ir sastopamas dažādas formas – tabletes, granulas iekšķīgi lietojama šķīduma pagatavošanai, šķīdums iekšķīgai lietošanai un putojošās tabletes.
“Putojošās pretsāpju tabletes ir zāļu forma, kas paredzēta izšķīdināšanai glāzē ar negāzētu ūdeni pirms lietošanas. Saskaroties ar ūdeni, notiek ķīmiska reakcija starp skābi un bāzi, kā rezultātā izdalās oglekļa dioksīds un aktīvā viela izšķīst vai izkliedējas šķīdumā.
Šis process nodrošina, ka zāles organismā nonāk jau šķidrā veidā un ļauj zāļu aktīvajai vielai sākt iedarbību ātrāk,”
skaidro K. Lukjanova.
Lai gan putojošās tabletes nereti tiek uztvertas kā mūsdienīgs risinājums ikdienā, farmaceite stāsta, ka šī zāļu forma farmācijā tiek izmantota jau vairāk nekā gadsimtu!
“Nezināju, domāju, ka tas parādījies tikai nesen, jo iepriekš ko tādu nebiju manījis un man arī neviens par to nebija stāstījis un ieteicis,” secina Māris.
Aptiekas pārstāve pastāsta, ka viens no agrīnajiem zāļu formas “putojošās tabletes” piemēriem bija pretsāpju līdzeklis aspirīns, kas šādā zāļu formā Eiropā parādījās jau 20. gadsimta sākumā.
Šādu zāļu formu izstrādāja, lai noteiktām zāļu aktīvajām vielām veicinātu ātrāku uzsūkšanos, dažos gadījumos uzlabotu lokālo panesamību kuņģa-zarnu traktā un padarītu lietošanu ērtāku pacientiem ar rīšanas grūtībām vai situācijās, kad nepieciešama šķidrā zāļu forma.
20. gadsimta vidū putojošās tabletes kļuva īpaši populāras,
pateicoties rūpnieciskās ražošanas attīstībai un jaunām palīgvielu tehnoloģijām, kas ļāva nodrošināt stabilu un efektīvu zāļu šķīdību vai aktīvās vielas izkliedi šķīdumā.
Putojošo pretsāpju tablešu sastāvā ir ne tikai aktīvās vielas, bet arī palīgvielas, kas nodrošina tabletes putošanu un stabilitāti.
Kā palīgvielas putojošo tablešu sastāvā visbiežāk izmanto nātrija hidrogēnkarbonātu kā bāzi un citronskābi kā skābi, arī saldinātājus, aromatizētājus un palīgvielu savienojumus, tostarp nātrija sāļus.
Palīgvielām ir ne tikai tehniska funkcija – tās var veicināt aktīvās vielas izšķīšanu vai izkliedi šķīdumā, dažos gadījumos mazināt lokālu kuņģa gļotādas kairinājumu un ietekmēt uzsūkšanās ātrumu.
Iedarbojas ātrāk, bet visiem neder
Putojošās tabletes vairāk ieteicamas vidēju sāpju un drudža mazināšanai, galvassāpēm, zobu sāpēm, saaukstēšanās gadījumos, muskuļu un citām sāpēm, teikts šo zāļu formu instrukcijās.
K. Lukjanova vērš uzmanību, ka daudzos gadījumos putojošās tabletes tiešām iedarbojas ātrāk nekā parastās tabletes vai kapsulas.
“Atšķirība slēpjas zāļu formā –
parastajām tabletēm un kapsulām kuņģī vispirms jānotiek zāļu formas sadalīšanās procesam un aktīvās vielas izšķīšanai, savukārt suspensijās aktīvā viela ir izkliedēta šķidrumā, un tās uzsūkšanās ātrums ir atkarīgs no daļiņu izmēra un konkrētās aktīvās vielas īpašībām.
Savukārt putojošo tablešu gadījumā aktīvā viela tiek uzņemta šķīduma vai izkliedētas formas veidā, tāpēc organismam var tikt samazināta nepieciešamība pēc daļas no sākotnējiem zāļu formas sadalīšanās posmiem,” iedarbības atšķirības paskaidro farmaceite.
Turklāt iedarbības ātrumu nosaka arī, piemēram, tabletes palīgvielas un konkrētās aktīvās vielas īpašības, kas var ietekmēt, cik ātri viela uzsūcas kuņģī un tievajā zarnā jeb farmakokinētiski faktori.
Piemēram, viena no pretsāpju zāļu aktīvajām vielām maksimālo koncentrāciju asinīs sasniedz 27 minūšu laikā, ja tā tiek uzņemta putojošu tablešu formā, savukārt 45 minūšu laikā, ja tiek uzņemta tablešu formā.
Tomēr farmaceite uzsver, ja zāļu deva ir vienāda, tad
galvenā atšķirība ir tikai iedarbības sākuma ātrumā, nevis pretsāpju efekta stiprumā vai darbības ilgumā.
Tieši tā – putojošās pretsāpju tabletes nav piemērotas visiem pacientiem, uzsver arī farmaceite.
Tās bieži satur samērā lielu nātrija daudzumu, tāpēc šo zāļu formu parasti neiesaka cilvēkiem ar sirds vai nieru darbības traucējumiem, hipertensiju vai jutīgu kuņģa-zarnu traktu, vai gadījumos, kad nepieciešams ierobežot nātrija vai šķidruma uzņemšanu.
Tāpat jāņem vērā vecākiem pacientiem un maziem bērniem piemērotās devas.
K. Lukjanova norāda, ka pareiza zāļu forma ir tikpat svarīga kā aktīvās vielas izvēle, un tai jāatbilst pacienta veselības stāvoklim un ikdienas paradumiem.
“Mūsdienās aptiekā pieejams plašs zāļu formu klāsts, tāpēc pirms konkrēta pretsāpju līdzekļa un zāļu formas izvēles ieteicams konsultēties ar farmaceitu, lai atrastu katram pacientam piemērotāko risinājumu,” saka K. Lukjanova.
Putojošās pretsāpju tabletes lieto arī medicīnas jomā strādājošā darbiniece Valda.
“Normāli noņem sāpi.
Taču ilgstoši lietot, līdzīgi kā ar visām zālēm, nevajadzētu – ja sāp ilgstoši – tomēr jādodas pie ģimenes ārsta, lai izrakstītu ko specializētu,” viņa norāda.
“Taču avārijas gadījumiem – ja sāp un vajag, lai to sāpi ātri norausta, es izvēlos tās.”
Uzziņai
– Pretsāpju līdzekļi (analgētiskie līdzekļi) mazina dažādas izcelsmes sāpes, un tos iedala bezrecepšu un recepšu medikamentos, iekšķīgi un ārīgi lietojamos.
Populārākie ir paracetamols (temperatūras un vieglu sāpju mazināšanai) un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) – ibuprofēns, diklofenaks, deksketoprofēns, kas iedarbojas arī uz iekaisumu.
Tie pieejami ne vien tabletēs, kapsulās, bet arī gelos un plāksteros.
– Optimālais laiks, kad pretsāpju līdzekļus lietot bez ārsta ziņas, ir no trim dienām līdz nedēļai.
– Gan paracetamols, gan ibuprofēns mazina sāpes un noņem temperatūru, taču iburofēnam ir arī pretiekaisuma iedarbība.
Ja zināt, ka sāpes izraisījis iekaisums, ibuprofēnu saturošie medikamenti būs piemērotāki.
Avots: Euroaptieka, Benu aptieka, Latvijasaptiekas.lv, Medicine.lv
