“Krievija vērš pret Eiropu arvien intensīvāku hibrīdo uzbrukumu vilni. (..) Krievija vēlas mūs nobiedēt, lai mēs vairs neatbalstītu Ukrainu. Viņiem tas neizdosies,” teica Kallasa.

Maskava ir izmantojusi Ukrainas ierobežotos pretgaisa aizsardzības raķešu krājumus, lai pēdējās nedēļās smagi bombardētu Ukrainu, un aizvadītajā naktī notika vēl viens asiņains uzbrukums.

Saskaņā ar Ukrainas sniegto informāciju Krievijas dronu un ballistisko raķešu uzbrukumu rezultātā Kijivā un tās apkārtnē tika nogalināti vismaz 12 cilvēki.

Kallasa atklāja, ka viņai nav izdevies iegūt no tādām valstīm kā Grieķija un Spānija solījumus piegādāt Ukrainai raķetes.

Domājams, ka abām valstīm ir pārtvērējraķešu krājumi.

“Diemžēl šodien nav konkrētu panākumu,” teica Kallasa pēc tam, kad sarunām pieslēdzās Ukrainas aizsardzības ministrs Jevheņijs Hmara.

Šodien notikušajām sarunām rīt sekos ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksme, kurā piedalīsies arī Ukrainas, Lielbritānijas un Kanādas augstākie diplomāti.

Kallasa teica, ka Krievijas arvien bezkaunīgākie mēģinājumi destabilizēt Eiropu rada arvien lielāku risku, ka situācija var pāraugt asinsizliešanā.

Bažas par Krievijas nodomiem pastiprināja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa negaidītā vizīte Maskavā pagājušajā nedēļā.

ASV mediji ziņoja, ka viņš brīdinājis Krieviju neuzbrukt nevienai NATO valstij.

ES amatpersonas uzsver, ka tās neuzskata, ka Maskava gatavotos militāram uzbrukumam tuvākajā laikā, taču amatpersonas pieļauj, ka gaidāmi vairāk incidentu “pelēkajā zonā”.

Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns ziņu aģentūrai AFP norādīja, ka ES un NATO ir jāieņem stingrāka nostāja, lai atturētu Maskavu no šādām darbībām.

“Neviens nevēlas izraisīt karu, taču mums kā organizācijām, kā Eiropai, kā NATO ir jāparāda mūsu spēks un ne tikai jāsūdzas vai jārunā, bet arī jāizmanto visi iespējamie instrumenti,”

uzskata ministrs.

Papildus izlūkošanas informācijas apmaiņas un policijas sadarbības pastiprināšanai ES cenšas palielināt kara izmaksas Kremlim, piemērojot Maskavai arvien jaunas sankcijas.

ES apsver pievienot “melnajam sarakstam” vēl 1600 uzņēmumu un fizisko personu.

Tikmēr atkal uzvirmojušas diskusijas par to, vai ES būtu jāizmanto aptuveni 200 miljardi eiro iesaldēto Krievijas aktīvu, lai finansētu Ukrainu.

Priekšlikums izmantot šos līdzekļus pagājušajā gadā cieta neveiksmi pēc Beļģijas iebildumiem, un ES no saviem līdzekļiem piešķīra Kijivai 90 miljardu eiro aizdevumu.

Tomēr pastāv bažas, ka šī nauda, kas paredzēta diviem gadiem, beigsies ātrāk, un ES agrāk vai vēlāk nāksies atrast veidu, kā izmantot iesaldētos Krievijas līdzekļus Ukrainas atbalstam.