Kā ziņots, Ķelnes administratīvā tiesa ceturtdien atzina, ka BfV nedrīkst atzīt AfD par “apstiprinātu labējo ekstrēmistu organizāciju”, kamēr nav izskatīta partijas apelācija, kas apstrīd šo lēmumu.

Tomēr tiesa atzina, ka esot pamats domāt, ka atsevišķi AfD biedri veikuši darbības, lai apdraudētu Vācijas demokrātisko iekārtu.

Kā Vācijas demokrātiskās iekārtas apdraudējumu tiesa minēja aicinājumus aizliegt minaretus, publiskus aicinājumus uz musulmaņu lūgšanām un parandžas.

Tāpēc joprojām saglabājas pamats AfD uzraudzībai, norādīja Dobrints.

Uz jautājumu, kādiem novērošanas pasākumiem AfD ir pakļauta, ministrs atbilde’ja, ka viņš nevar to komentēt, jo izlūkošanas pasākumi, protams, ir slepeni.

Tikmēr AfD Bundestāga frakcijas vadītāja vietnieks Markuss Fronmaiers pieprasījis, lai Iekšlietu ministrija nekavējoties pārtrauc pret partiju vērstos pasākumus.

Viņš piebilda, ka tiesas lēmums apliecina, ka AfD pakļauta nepamatotai vajāšanai.

Pagājušajā gadā BfV mainīja AfD piemēroto kategoriju no “aizdomās turētas” labējo ekstrēmistu organizācijas uz “apstiprinātu” labējo ekstrēmistu organizāciju. Kategorijas maiņa ļauj veikt pastiprinātus partijas uzraudzības pasākumus.

Tomēr lielas praktiskas nozīmes šim spriedumam nav, jo BfV jau iepriekš apturējis jaunās kategorijas piemērošanu AfD, kamēr netiks izskatīta partijas apelācija.