Ligita Kupčus-Apēna
"Kurzemes Vārds"
11 grupu bērnudārzs
Izrādot “Kurzemes Vārdam” pārbūvēto “Kriksīti”, Izglītības pārvaldes projektu vadītājs Oskars Kazbuķis stāsta, ka projekta kopējās izmaksas ir teju pieci miljoni eiro.
Pie esošās bērnudārza ēkas pievienota kādreizējā 31. arodskolas kopmītņu ēka, kas pilnībā pārbūvēta pirmsskolas vajadzībām.
Vecā ēka tagad tiek saukta par A korpusu, bet piebūvētā – par B korpusu. Katrā no tiem ir divi stāvi. Vienā korpusā paredzētas četras grupiņas, otrā – septiņas, kopumā veidojot 11 grupu lielu bērnudārzu.
Arī āra teritorija ir būtiski pārveidota. Puse no tās atstāta kā zaļā zona, bet pārējā daļā – bruģēti celiņi, rotaļu laukumi ar gumijas segumu.
Katrai grupiņai ārā paredzēta sava vieta ar nelielu nojumi jeb lapenīti. Teritorijā ierīkota arī skatuve, uzstādīti āra mūzikas instrumenti.
“Jau pagājušajā vasarā viss tika sakārtots. Būvnieks vēl pirms sniega paspēja pabeigt,”
norāda O. Kazbuķis.
Iekštelpās viena no lielākajām būs ēdamzāle, kas vienlaikus paredzēta arī dažādiem pasākumiem.
Atšķirībā no daudzām pirmsskolām, kur ēdiens tiek piegādāts, “Kriksītī” to gatavos uz vietas. Iepirkums jau noslēdzies, un ēdināšanu nodrošinās uzņēmums “Tiamo grupa”.
“Ja bērnudārzā ir ap 200 bērnu, ir loģiski ēdienu gatavot uz vietas. Mazos bērnudārzos, kur ir, piemēram, ap 40 bērniem, lētāk ir ēdienu atvest,”
skaidro projektu vadītājs.
Ekskursijas laikā tiek parādīta arī sporta zāle. Līdz šim bērnudārzā tādas nebija.
Kā stāsta iestādes vadītāja Anda Lanka, iepriekš bijusi tikai viena zāle, kur notikušas gan sporta, gan mūzikas nodarbības, gan pasākumi. Tagad paredzēta arī atsevišķa mūzikas zāle, kurā plānots uzstādīt jaunas klavieres.
Ēkā ir izbūvēts pacēlājs.
Mājvieta sajūtu telpai
Pārbūvētajās telpās redzami arī dažādi mūsdienīgi tehniskie risinājumi. Jaunie normatīvi paredz, ka publiskās ēkās gan apgaismojumam, gan ūdens krāniem jābūt ar sensoriem.
Telpās darbojas ventilācijas un rekuperācijas sistēma, kas nodrošina gaisa apmaiņu un palīdz uzturēt vienmērīgu temperatūru.
Grupiņu telpās izlietnes ierīkotas dažādos augstumos. Tas darīts tāpēc, ka vienā grupā bērni paliek vairākus gadus un mazākie pamazām izaug no zemākajām izlietnēm.
Jaunajā korpusā ierīkotas siltās grīdas, savukārt dienvidu pusē logi aprīkoti ar saules starojuma aizsardzību, lai telpas vasarā nepārkarstu.
Pie ieejām uzstādīta piekļuves kontroles sistēma. Vecāki, ierodoties bērnudārzā, varēs sazināties ar konkrēto grupiņu, izmantojot domofona principa ierīci. Arī grupas savā starpā varēs sazināties.
Viena no īpašajām jaunajā korpusā būs sajūtu telpa. Šobrīd tā atrodas Līvupes pamatskolas – attīstības centrā Ezera ielā.
“Katrai pirmsskolai ir sava rozīnīte, un šī būs pievienotā vērtība šai iestādei,”
atzīmē Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekuze.
Sajūtu telpu varēs izmantot ne tikai bērnudārza audzēkņi – plānots, ka tā būs pieejama arī kā pakalpojums.
Vecāki jau interesējas
Ideja par bērnudārza paplašināšanu radusies jau pirms vairākiem gadiem.
“Ap 2018. gadu pilsētā bija lielas rindas uz bērnudārziem. Tad arī skatīja dažādus risinājumus.
“Kriksītis” ir jau ceturtais projekts šīs problēmas risināšanā – pēc “Prātnieka”, “Liedaga” un aukļu dienesta,” stāsta O. Kazbuķis.
Projekta realizācijā piesaistīts Eiropas Savienības finansējums – Centrālās finanšu un līgumu aģentūras atbalsts – vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā.
Būvdarbus veica SIA “Bildberg”, un darbi pabeigti jau decembrī, bet ēkas nodošana ekspluatācijā aizkavējusies dokumentācijas saskaņošanas dēļ.
Juridiski ēka nodota februāra beigās.
Vasarā jaunajās telpās atgriezīsies trīs grupas, kuras pārbūves laikā bija pārceltas uz Rietumkrasta vidusskolu. Taču telpas tukšas nepaliks arī šeit – uz laiku ievāksies Līvupes pamatskolas – attīstības centra audzēkņi.
“Mēs atbrīvosim ēku Ezera ielā, jo tā ir pārāk liela tik nelielam bērnu skaitam,”
skaidro Izglītības pārvaldes vadītāja.
Savukārt, kad Klaipēdas ielā būs pabeigta jaunā piebūve, arī šie bērni pārcelsies uz savām jaunajām telpām.
Pilnvērtīgu darbu paplašinātais bērnudārzs plāno sākt līdz ar jauno mācību gadu. Būtiski pieaugs arī darbinieku skaits. Iestādes vadītāja A. Lanka lēš, ka kolektīvs varētu palielināties apmēram uz pusi.
“Būs vairāk bērnu, vairāk grupiņu un lielāks darba kolektīvs. Atkarībā no uzņemto bērnu skaita tie varētu būt apmēram 20 jauni darbinieki,”
spriež vadītāja.
Vecāki par jauno bērnudārzu interesējas jau tagad. “Vecāki ļoti gaida atgriešanos šeit. Zvana arī vecāki, kuru bērni vēl nav rindā, un jautā, kad varēs pieteikties,” stāsta A. Lanka.
Šobrīd “Kriksītī” darbojas logopēdiskās grupiņas. Lai bērnudārzā varētu atvērt arī vispārizglītojošās grupas, nepieciešams licencēt attiecīgo izglītības programmu.
Tas plānots aprīlī vai maijā, lai pēc iespējas agrāk varētu sākt bērnu uzņemšanu.
“Ķipara” bērni pāries uz “Liepiņu”
I. Ekuze norāda, ka pilsētā joprojām ir rindas uz pirmsskolām un “Kriksīša” paplašināšana varētu palīdzēt šo problēmu mazināt.
Kopumā Liepājā ir 19 pirmsskolas izglītības iestādes.
Vienlaikus pašvaldība grozījusi saistošos noteikumus par bērnu uzņemšanu, paredzot iespēju pirmsskolās uzņemt arī mazuļus, kas jaunāki par pusotru gadu.
Pašlaik tiek izstrādāta kārtība par minimālo bērnu skaitu grupās. Plānots, ka grupās bērniem līdz divu gadu vecumam minimālais skaits būs 14, bet vecākiem bērniem – vismaz 16.
Izglītības pārvalde vienlaikus izvērtē arī kopējo pirmsskolu tīklu. Lai gan demogrāfiskie rādītāji atklāj bērnu skaita samazināšanos, pārsteidzīgi lēmumi par iestāžu slēgšanu nav plānoti.
“Mēs ceram, ka pilsētā atgriezīsies cilvēki – gan no citām valstīm, gan citām pilsētām,”
teic I. Ekuze.
Vienlaikus tiek analizēts bērnu plūsmas sadalījums starp iestādēm.
Šobrīd plānots reorganizēt arī atsevišķas iestādes. “Liepiņas” filiāles “Ķipars” bērni pāries uz “Liepiņu”, tādējādi atbrīvojot Toma ielas ēku citām pašvaldības vajadzībām.
Izglītības pārvaldē uzsver, ka lēmumi tiek pieņemti ne tikai pēc bērnu skaita, bet arī ekonomiskajiem aprēķiniem, lai nodrošinātu bērniem kvalitatīvu, mūsdienīgu vidi un nepieciešamo infrastruktūru.
