Iepazīstinot ar ziņojumu “Kremlis vai tā atbalss? Ārvalstu informācijas manipulācija un iejaukšanās 15. Saeimas vēlēšanās”, viņa uzsvēra, ka ilgstoši uzturētie vēstījumi ir iesakņojušies daļas sabiedrības priekšstatos par Latviju.

APPC sadarbībā ar sociālo mediju analīzes platformu “DisInt.ai” no 2026. gada 1. jūlija līdz 4. oktobrim monitorēja 502 publiskus kanālus platformās “TikTok”, “Telegram”, “YouTube”, “Facebook” un “X”.

Fiksēti vairāk nekā 32 000 Kremļa nostājai atbilstošu vēstījumu pieminējumu.

No tiem 82% bija lietotāju komentāros.

Visvairāk pieminējumu fiksēti Latvijas politiķu, partiju un mediju lapās.

Viens komentārs varēja saturēt vairākus vēstījumus.

Pētniece skaidroja, ka pēc Krievijas valsts mediju ierobežošanas Latvijā to saturs pārvietojies uz citiem kanāliem.

Vēstījumu avoti rada saturu, bet to tālāku izplatīšanu lielā mērā nodrošina lietotāji.

Analizētas septiņas vēstījumu grupas: “Bez Krievijas Latvija neizdzīvos”, “Latviju vada citi”, “Latvijā vajā krievus”, “Latvija pati provocē karu”, “Latvija godina nacistus”, “Latvija pārraksta vēsturi” un “Laiks atjaunot attiecības ar Krieviju”.

Jauni vēstījumi netika konstatēti, taču mainījās to izmantošana.

Visstraujāk pieauga vēstījumu par Latvijas suverenitātes trūkumu un aicinājumu atjaunot attiecības ar Krieviju pieminējumu skaits.

Pētnieces ieskatā priekšplānā izvirzījās vēstījumi, kas uzrunā cilvēkus neatkarīgi no valodas vai etniskās piederības.

Vēstījumi tika piesaistīti aktuāliem notikumiem.

Piemēram, “airBaltic” finanšu jautājumi izmantoti apgalvojumos par Latvijas ekonomisko nespēju, bet diskusijas par sabiedrisko mediju saturu krievu valodā aktivizēja vēstījumu par krievvalodīgo apspiešanu.

Tika apšaubīta arī iepriekš nodoto balsu drošība, balsu skaitīšana un vēlēšanu leģitimitāte, kā arī izplatīti aicinājumi nepiedalīties vēlēšanās.

Vrobļevskas ieskatā daļā sabiedrības nostiprinātās šaubas var ietekmēt arī nākamos vēlēšanu ciklus.

Konti ar neautentiskas aktivitātes pazīmēm ievietoja 9,4% komentāru ar monitorētajiem vēstījumiem.

Masveida automatizēta aktivitāte netika fiksēta.

Pazīmes ietvēra identiska satura publicēšanu no dažādām identitātēm un apjomīgu komentāru ievietošanu cilvēkam neraksturīgi ātrā tempā.

Pētniece izcēla arī Baltkrievijā bāzēto “YouTube” kanālu “Brīvības šķautnes”, kas bija monitoringa aktīvākais kanāls pēc vēstījumu pieminējumu skaita un publicēja saturu arī latviešu valodā.

Ziņojumā šajā kanālā identificēta saskaņoti komentējošu kontu grupa.

Vrobļevska uzsvēra, ka reāliem notikumiem tiek piešķirta Kremļa nostājai atbilstoša interpretācija un emocionāla nokrāsa, tādēļ nepatiesu apgalvojumu atspēkošana šādos gadījumos ir ierobežoti iedarbīga.

Viņas vērtējumā iesakņotu vēstījumu izplatībai var pietikt ar nelielu satura apjomu, kuru komentētāji pārņem un izplata tālāk.

Viņa izvirzīja vairākus iespējamos skaidrojumus tam, kādēļ netika novērota masveida informatīva iejaukšanās – Krievijas stratēģija pret Latviju varētu būt mainījusies, resursi varētu tikt novirzīti citām valstīm vai jautājumiem, vai arī daļā sabiedrības vēlamais iespaids jau ir panākts.

Savukārt tas nozīmē, ka pietiktu uzturēt vēstījumu izplatībai labvēlīgu vidi, lai to izmantotu konkrētu notikumu laikā.

Jau ziņots, ka 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Apvienotais saraksts, iegūstot 41 deputāta mandātu.

Tālāk sekoja “Latvija pirmajā vietā” ar 17 deputātu vietām, “Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši” – 15, Nacionālā apvienība un “Progresīvie” – katrai 10 – un “Jaunā vienotība” ar septiņiem mandātiem.

Savukārt vēlētāju aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās bijusi visu laiku zemākā kopš neatkarības atgūšanas – šogad vēlēšanās piedalījušies tikai 51,8% vēlētāju.