Lietuvas Valsts drošības departamenta un Aizsardzības ministrijas Otrā operatīvo dienestu departamenta ikgadējā vērtējumā par nacionālās drošības apdraudējumu norādīts, ka pastiprināta divpusējā spriedze gandrīz noteikti palielina Pekinas izlūkdienestu motivāciju vākt informāciju par Ķīnā dzīvojošajiem Lietuvas pilsoņiem un izmantot to spiegošanai vai politiskai ietekmei.

“Ir ļoti iespējams, ka Ķīnas izlūkošanas dienesti ierosina tikšanās ar valstī dzīvojošiem Lietuvas pilsoņiem, mēģinot noskaidrot viņu sakarus, politiskos uzskatus, dzīves apstākļus Ķīnā un attieksmi pret Taivānu,” teikts apdraudējuma novērtējumā, piebilstot, ka tāda “informācija palīdz Ķīnas izlūkošanas dienestiem identificēt Lietuvas pilsoņu vājās vietas, lai iesaistītu viņus slepenās darbībās pret Lietuvas interesēm”.

Viļņas un Pekinas starpā jau vairākus gadus valda nesaskaņas par pilna mēroga diplomātiskās pārstāvniecības atjaunošanu abās valstīs pēc strīda par Taivānas pārstāvniecības nosaukumu.

Kopš pagājušā gada maija vidus Lietuvā nav akreditētu Ķīnas diplomātu vai cita personāla. Divpusējā tirdzniecība arī ievērojami samazinājās pēc Taivānas pārstāvniecības atvēršanas 2021. gadā.

Lietuvas iepriekšējā konservatīvo un liberāļu valdība 2021. gadā atļāva Taibejai atvērt Taivānas pārstāvniecību Viļņā, izmantojot Taivānas nosaukumu, nevis Taibejas, kā ierasts starptautiskajā praksē. Tas saniknoja Ķīnu.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu. Taivāna pastāvīgi dzīvo Ķīnas iebrukuma draudu ēnā.

Pēc 2024. gada rudenī notikušajām parlamenta vēlēšanām pie varas nonākušie sociāldemokrāti ir kritizējuši savu priekšteču rīcību kā bezatbildīgu un pauduši nodomu atjaunot diplomātiskās attiecības ar Ķīnu.

Lietuvas izlūkdienesti ziņojumā brīdināja, ka Ķīnas dienesti var uzskatīt personas, kas pauž neapmierinātību ar Lietuvas valdības lēmumiem, par piemērotiem rekrutēšanas mērķiem. Par mērķi var kļūt arī pilsoņi, kuru uzturēšanās atļauja Ķīnā ir īpaši svarīga biznesa, akadēmisko vai ģimenes apstākļu dēļ.

Saskaņā ar Valsts drošības departamenta un Otrā operatīvo dienestu departamenta informāciju, ir ļoti iespējams, ka, uzsākot saziņu ar Ķīnā dzīvojošiem Lietuvas pilsoņiem, izlūkdienesti izmanto aizsegu, piemēram, izliekoties par policistiem vai migrācijas iestāžu pārstāvjiem.

Draudu novērtējumā arī norādīts, ka Lietuvas pilsoņiem, kuri īslaicīgi apmeklē Ķīnu, piemēram, piedaloties akadēmiskos, biznesa vai kultūras pasākumos, ir paaugstināti drošības riski.

“Kontakts ar personām, kas ierodas Ķīnā, var tikt nodibināts jau lidostā, piemēram, drošības pārbaužu laikā. Ķīnas izlūkošanas dienestu pārstāvji var izlikties par robežkontroles darbiniekiem vai lidostas personālu,” brīdināja Lietuvas atbildīgās institūcijas.

Kā lasāms ziņojumā, kontakti ar Lietuvas pilsoņiem var notikt arī pasākumos, kurus viņi apmeklē.

Februārī Polijā tika aizturēts Melnkalnes pilsonis, kurš tiek turēts aizdomās par spiegošanu Ķīnas labā pret Lietuvu. Izlūkošanas avoti norāda, ka aizdomās turētais varētu būt vācis un nosūtījis informāciju par Lietuvu un tajā notiekošajiem procesiem, kas kopš 2023. gada ir bijuši Ķīnas izlūkošanas aģentūru interešu lokā.

Aizdomās turētais, visticamāk, tiks izdots Lietuvai.

Lietuvas izlūkošanas dienesti katru gadu sniedz savu novērtējumu par apdraudējumu valstij.