RK atzinīgi novērtēja progresu vairākās kandidātvalstīs, īpaši Ukrainā un Moldovā, bet brīdināja par satraucošu politisko spriedzi dažās Rietumbalkānu valstīs un nopietnu atpalicību demokrātijas jomā Gruzijā un Turcijā.

Debatēs delegāti uzsvēra, ka paplašināšanās vairs nav tikai tehnisks juridiskās saskaņošanas process, bet arī stratēģiska nepieciešamība Eiropas aizsardzībai, ekonomikas noturībai un demokrātiskai stabilitātei.

Atzinumā, ko izstrādāja Francijas Burgundijas-Franškontē reģiona viceprezidents Patriks Molinozs, RK atzinīgi novērtēja Ukrainas apņēmību īstenot reformas un decentralizāciju, neraugoties uz pilna mēroga karu.

Tā uzteica 2025. gada jūlijā veiktos pasākumus, lai atjaunotu pretkorupcijas iestāžu neatkarību, un uzsvēra Ukrainas pastāvīgo progresu rekonstrukcijas un vietējās pārvaldības jomā.

Tomēr RK brīdināja, ka karastāvoklis ir novedis pie centralizācijas un nepietiekamas apspriešanās ar vietējām iestādēm.

Atzinumā aicināts atjaunot demokrātiskas pilnvaras vietējā līmenī, tiklīdz to ļaus drošības apstākļi, un mudināts nodrošināt pilnīgu caurskatāmību ES Ukrainas mehānisma ietvaros piešķirto līdzekļu sadalē.

RK arī aicināja vairāk iesaistīt pašvaldības un reģionus Ukrainas donoru platformā, kas izveidota Ukrainas atjaunošanas atbalstam, uzsverot, ka vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes būs valsts atveseļošanās, atjaunošanas un gatavošanās dalībai ES stūrakmens.

RK atzinīgi novērtēja Moldovas neatlaidīgos reformu centienus un vēlēšanu norisi 2025. gadā, neraugoties uz ārvalstu iejaukšanos un hibrīdspiedienu.

Tomēr RK norādīja uz joprojām pastāvošo administratīvo sadrumstalotību un mudināja brīvprātīgi apvienot pašvaldības, kā arī pastiprināt fiskālo decentralizāciju.

RK aicināja Moldovas izaugsmes plānu īstenot tā, lai tas sniegtu tiešu labumu vietējām kopienām un stiprinātu administratīvās spējas reģionālajā un pašvaldību līmenī.

Attiecībā uz Gruziju RK pauda nopietnas bažas par atkāpšanos no demokrātijas un raksturoja pievienošanās sarunas kā de facto apturētas.

Tā atzīmēja, ka samazinās saskaņa ar ES ārpolitiku un drošības politiku, un kritizēja pasākumus, kas vājina pilsonisko sabiedrību un politisko plurālismu.

Atkārtoti apliecinot atbalstu Gruzijas centieniem pievienoties ES, RK locekļi uzsvēra, ka demokrātijas standartu un plašsaziņas līdzekļu brīvības ievērošana ir būtiska, lai panāktu progresu.

Eiropas Komisija ir padarījusi stingrākus nosacījumus, saistot finansējumu ar tiesiskuma ievērošanu, norādīts Īrijas Korkas grāfistes pašvaldības deputātes Džilianas Kohlenas izstrādātajā atzinumā, kurā paustas bažas par demokrātiju, tiesu neatkarību un korupciju Rietumbalkānos un Turcijā.

Atzinumā Serbijas pievienošanās process raksturots kā “kritisks brīdis”, jo “nepārprotami palēninājušās reformas, kas saistītas ar tiesiskumu, demokrātisku pārvaldību un plašsaziņas līdzekļu brīvību”.

RK vēlreiz stingri nosodīja to, ka Turcijā joprojām tiek aizturēti opozīcijas mēri un sistemātiski tiek aizstāti ievēlētie vietējie vadītāji ar valdības ieceltiem pilnvarniekiem.

Attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu atzinumā brīdināts par separātistu retoriku un darbībām, kas grauj konstitucionālo kārtību.

Atzinumā atzinīgi vērtēts Melnkalnes un Albānijas nepārtrauktais progress sarunās, taču uzsvērts, ka tām jāstiprina administratīvā veiktspēja un vietējo pašvaldību fiskālā autonomija.

RK arī aicināja atjaunot Ziemeļmaķedonijas pievienošanās procesa dinamiku.

Eiropas Reģionu komiteja ir Eiropas Savienības padomdevēja struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 27 ES dalībvalstīm.

Reģionu komitejā tie pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības.