Veikalos Agris saimnieko jau septīto gadu. Viņš atzīst, ka tos uzturēt ir ļoti liels darbs, kas no īpašniekiem prasa daudz.

“Tāpēc nolēmām pārdot – lai pašiem būtu vieglāk,” viņš skaidro savu lēmumu.

Katru īpašumu saimnieks pārdod par 45 tūkstošiem eiro.

Viņš neslēpj, ka iepriekšējais gads bijis slikts.

“Domāju, ka visiem šādiem veikaliņiem apgrozījums samazinājies par kādiem 40 procentiem. Galvenokārt tāpēc, ka pieņēma izmaiņas alkohola tirdzniecības likumā. Tas daudz ko mainīja. Zinu, ka tādēļ aizvērušies vairāki mazie veikali. Protams,

nevar teikt, ka laukos visi pārmērīgi lieto alkoholu un tas ir veikalu vienīgais ienākumu avots, bet šīs izmaiņas noteikti ir nozīmīgs faktors.”

Viņš gan piebilst, ka cilvēki nu jau ar pārmaiņām samierinājušies – zina, ka viss jāiegādājas laikus.

Vēl viens aspekts gan esot tas, ka iedzīvotāju skaits laukos turpina sarukt.

To, ka lielāka problēma varētu būt cilvēku aizbraukšana no laukiem, norāda arī veikalu tīkla “LaTS” vadītājs Raimonds Okmanis.

“Vienā brīdī var nonākt pie tā, ka

veikalu uzturēt vienkārši vairs nav rentabli, jo izmaksas nemainās no tā, vai dienā ir viens, desmit vai simts klientu.”

Viņš gan piemetina, ka Kurzemē vasarā labs atspaids ir lietuvieši.

Citur Latvijā situācija esot citāda.

Tendenci, ka veikalus slēgtu tieši alkohola tirdzniecības ierobežojumu dēļ, R. Okmanis nav novērojis.

“Mazos veikalus vada vietējie novadnieki, un viņiem ir jācenšas pielāgoties.

“LaTS” tīkls arī sniedz rekomendācijas, un cenšamies kaut kādā veidā palīdzēt, ja cilvēkam ir grūti. Būtībā mainījušies ir pircēju paradumi, bet laukos tas nav tik izteikti, cik pilsētās. Bet, protams, šiem veikaliem tagad ir grūtāk.”

A. Budreckis uzstāj, ka nepadosies – veikali turpinās darboties, kamēr tiek meklēti jauni īpašnieki.

Viņam svarīgi, lai iesāktais turpinātos, tāpēc īpašumus pārdos tikai ar norunu, ka veikals tur paliks un telpas netiks izmantotas kaut kam citam.

“Esam tur ļoti daudz ieguldījuši. Nopirkt veikalu un aizvērt to ciet būtu pilnīgs neprāts.

Šie veikali ir dzīvotspējīgi. Bizness būtu labs vienai ģimenei, un tad tas pilnībā atmaksātos,” viņš ir pārliecināts.

“Gribu uzsvērt, ka veikalu attīstību kavē arī vietējās točkas, kur tirgo kandžu. Cilvēki Krotē un Bunkā arī smēķē nelegāli ievestās cigaretes. Bet trakākais, ka tās vietējiem pārdod arī tie tirgotāji, kas it kā pieved gaļu.

Tā cilvēki saņem visu, ko viņiem vajag, bet veikali no tā cieš.”

Viņš norāda, ka šādas problēmas laukos bijušas vienmēr, taču pēc alkohola tirgošanas laika ierobežojumiem tās atkal aktualizējušās.