Ilze Ozoliņa, Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Tomēr visi mūsu valsts tūristi mājup nav devušies – atcelto lidojumu dēļ Dubaijā iestrēguši vismaz divi liepājnieki.
Cer tikt mājās nākamnedēļ
Uzņēmējam Ārim Ozoliņam un viņa sievai no atpūtas brauciena Dubaijā ar “airBaltic” reisu Latvijā bija jāatgriežas 11. martā.
Taču drošības risku dēļ “airBaltic” lidojumi uz Dubaiju un no tās, kā arī Telavivas ir atcelti.
Dubaijas reisi atcelti līdz 16. martam ieskaitot.
“Mūsu reisu pārcēla uz 18. martu,” trešdien sazvanīts, saka Ā. Ozoliņš. Līdz ar to viņš ar sievu turpina uzturēties Apvienotajos Arābu Emirātos, norādot, ka situācija tur “ir normāla”.
Tajā pašā dienā mediji ziņo, ka netālu no Dubaijas starptautiskās lidostas nogāzušies divi droni, ievainojot četrus cilvēkus. Taču gaisa satiksme Dubaijas starptautiskajā lidostā turpinājās normālā režīmā.
Visi Liepājas tūrisma aģentūras “AP SAULI” klienti, kuri, sākoties ASV iebrukumam Irānā, atradās Tuvo Austrumu reģionā, atgriezušies mājās, apliecina aģentūras direktors Agris Pumpurs.
Tūristi to paguvuši izdarīt, lidojot mājup gan ar regulāriem, gan repatriācijas reisiem.
Tuvo Austrumu konflikts kārtējo reizi sitis pa tūrisma nozari.
“Ir jautri, kā vienmēr,”
ironizē Liepājas tūrisma aģentūras vadītājs, skaidrojot, ka šajā nozarē vienai krīzei seko nākamā, pēdējās no tām ir kovida pandēmija, karš Ukrainā un nu vēl arī militārais konflikts Tuvajos Austrumos.
Tagad ceļotāji bažījoties doties arī uz valstīm, kas ir ārpus Persijas līča reģiona, sevišķi uz tām, kur ir izvietotas ASV militārās bāzes. Ir arī klienti, kuri no atpūtas brauciena plāniem atteikušies.
“Tas ir loģiski, īpaši, ja lidojums paredzēts kopā ar bērniem,”
pauž A. Pumpurs, norādot, ka “AP SAULI” turpina sniegt pakalpojumus tūristiem un organizē arī dažādus autobusa braucienus pa Eiropu.
Nestabilā drošības situācija Tuvo Austrumu reģionā būtiski ietekmē aviācijas satiksmi arī Āzijas valstīs, piemēram, Taizemē, Šrilankā, Malaizijā, Indonēzijā un Vjetnamā.
Daudzi lidojumi tiek pārcelti vai atcelti,
informē Latvijas Ārlietu ministrija.
Lai atgrieztos no minētajām valstīm, ministrija stingri aicina Latvijas valstspiederīgos neizvēlēties ceļojuma maršrutus caur Tuvo Austrumu reģiona valstīm (Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataru, Saūda Arābiju u.c.), jo tie šobrīd nav droši.
Pie bumbu trokšņiem pieraduši
Saldeniece, kura studiju laiku pavadīja Liepājā, Ieva Akleha daudzus gadus ar ģimeni dzīvo Rietumkrastā, dienvidos ir Gazas josla.
Pirms trim gadiem sākās Gazas karš (Izraēlas–”Hamās” karš jeb 2023.–2025. gada Gazas karš), tagad Izraēla iesaistīta uzbrukumos Irānai.
“Šeit uz vietas Bētlemē viss ir puslīdz mierīgi, lai gan šad un tad dzirdam raķešu uzlidojumus. Tagad jau tas ir plašā mērogā, tāpēc grūti paredzēt, kā tālāk izvērsīsies, bet, ja kādām varām ir vēlme tagad ko panākt, tad tagad ir īstais laiks, jo tāds haoss sen nav bijis.
Parasti konflikti, kas šeit uz vietas notika, bija diezgan paredzami un paredzamu rezultātu, tad tagad viss ir citādāk.
Bet dzīve turpinās, un ceram, ka, par spīti visam, varēsim šeit turpināt normāli dzīvot,” laikrakstam divas dienas pēc Izraēlas un ASV uzbrukumiem Irānai, kā arī tās prettriecieniem stāstīja Ieva.
Vai viņas ģimene ir drošībā? Kāda ir ikdiena, vai ir kādi ierobežojumi? Ieva atbild, ka šeit nav bumbu patvertņu kā Izraēlā, bet viņu drošība ir stiprā paļāvībā uz Jēzu Kristu.
“Jebkurā vietā var kas notikt, neviens no tā nav pasargāts.
Kā tie cilvēki, kas aizgāja bojā Betšemešā, esot bumbu patvertnē,” viņa norāda.
Ikdienas aktivitātes ir limitētas, skola ir pārgājusi uz onlaina režīmu, bet veikali, restorāni un citas iestādes ir vaļā.
Robežas ir ciet, ja kāds vēlētos izceļot, tas būtu sarežģīti, starppilsētu ceļi ir ciet – tā ka pārvietošanās ir ierobežota, par situāciju pastāsta Palestīnā dzīvojošā latviete.
Sarunas laikā ar “Kurzemes Vārdu” sieviete telefonā saņem trauksmes paziņojumu. “Tā bieži tagad, ka saņemam brīdinājuma zvanus,” viņa piemetina.
“Tagad visi nogaida un cer, ka būs drīz kādi risinājumi, jo paralizēt Tuvos Austrumus nozīmētu cenu pieaugumu, ja naftas eksports tiktu apturēts.”
Sieviete atzīst, ka šajā karadarbībā tiešām ir ļoti sarežģīta situācija.
“Bet ir tā, ka vietējie ir gājuši cauri lielām grūtībām, tāpēc tā nav jauna pieredze diemžēl. Arī es jau esmu pieradusi pie bumbu trokšņiem, tāpēc baiļu vairs nav tādā līmenī, kā tas bija pirms trim gadiem – Gazas karā.
Irānas uzbrukums bija gaidāms, tāpēc tajā dienā tas nebija liels pārsteigums, ziņās par to visu laiku runāja. Tā teikt, cilvēki tika gatavoti tam,”
norāda Ieva.
“Tiem, kam ir piekļuve, dodas uz bumbu patvertni, nogaida, līdz atnāk nākamais paziņojums, ka ir droši doties laukā. Mūsu pusē mēs neko īpaši nedarām, galvenais ir nebūt logu tuvumā, bet ne vienmēr to ievērojam. Darbs notiek, kā kuram iespējams. Kas var, pāriet onlainā, kam nav iespējams – skatās pēc situācijas.”
Ieva ar ģimeni vāc ziedojumus pārtikas pakām. “Parasti, kad cilvēki sāk klauvēt pie mūsu durvīm, zinām, ka situācija ir nopietna! Mēs dzīvojam uz vienas no galvenajām ielām Bētlemes centrā, vienas minūtes gājumā no Kristus Piedzimšanas bazilikas, tāpēc bieži vien kāds apvaicājas, vai ir kas ēdams, vai kāda naudiņa, ko noziedot. Parasti naudu nedodam, palīdzam ar pārtiku.
Paredzams, ka šis konflikts ieilgs, tāpēc centīsimies tā turpināt ar pārtikas sagādi,”
norāda Ieva.
Viņa atzīst, ka situācija šobrīd ir režīmā, ka daudz kas var mainīties un jebkurā brīdī. “Tagad grūti izsekot visam, tik daudz informācijas…”
Trešdien Ieva rakstīja: “Nekas daudz nav mainījies, viss vēl uz pauzes. Telefonos turpina pienākt brīdinājuma zvani, skola onlainā, ārzemnieki turpina izbraukt, bet dzīve rit uz priekšu.”
