Lordu palāta otrdienas vakarā atteicās no iebildumiem pret parlamenta apakšpalātas pieņemto likumprojektu, ar kuru tiks atlaisti vairāki desmiti hercogu, grāfu un vikontu, kas līdz ar aristokrātiskajiem tituliem mantojuši arī vietas parlamenta augšnamā.

Valdības ministrs Niks Tomass-Simondss uzsvēra, ka ar šīm izmaiņām tiek izbeigts “arhaisks un nedemokrātisks princips”.

“Mūsu parlamentam vienmēr jābūt vietai, kur tiek atzīti talanti un tiek ņemti vērā nopelni. Tam nekad nevajadzētu būt (..) vietai, kur tituli, no kuriem daudzi tika piešķirti pirms gadsimtiem, ir noteicošie pār tautas gribu,” uzsvēra ministrs.

Lordu palātai ir svarīga loma Lielbritānijas parlamentārajā demokrātijā, jo tā rūpīgi pārbauda ievēlētās Pārstāvju palātas pieņemtos tiesību aktus.

Taču kritiķi jau sen uzsver, ka tā ir smagnēja un nedemokrātiska.

Pītera Mandelsona gadījums, kas februārī atkāpās no Lordu palātas pēc tam, kad atklātībā nonāca viņa draudzība ar amerikāņu finansistu un notiesāto dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu, atkal pievērsa sabiedrības uzmanību augšpalātai un lordu uzvedībai.

Šobrīd palātā ir vairāk nekā 800 locekļu, kas to padara par otro lielāko likumdevēju palātu pasaulē aiz Ķīnas Tautas kongresa.

Kopš Lordu palātas izveides pirms aptuveni 700 gadiem ilgu laiku tās sastāvā bija aristokrāti, kas savas vietas mantoja, kā arī daži bīskapi, bet gandrīz nekad sievietes.

Pagājušā gadsimta 50. gados lordiem pievienojās aristokrāti, kas savus titulus nevar nodot mantojumā, piemēram, pensionēti politiķi, sabiedriskie līderi un citas ievērojamas personas, ko iecēla valdība, un tagad tie veido lielāko daļu palātas locekļu.

1999. gadā toreizējā premjerministra Tonija Blēra leiboristu valdība atlaida no Lordu palātas lielāko daļu no 750 aristokrātiem ar mantoto titulu un vietu augšpalātā, tomēr 92 no viņiem uz laiku tika atļauts palikt.

25 gadus vēlāk pašreizējā premjerministra Kīra Stārmera leiboristu valdība ierosināja likumprojektu, kas paredz izslēgt no Lordu palātas arī šos atlikušos aristokrātus ar mantoto vietu.

Lordi iebilda pret to un panāca kompromisu, kas paredz, ka pagaidām nenoskaidrots skaits šo aristokrātu varēs palikt statusā, kāds ir tiem aristokrātiem, kas savus titulus un vietu Lordu palātā nevar nodot mantojumā.

Likumprojekts stāsies spēkā, tiklīdz karalis Čārlzs III dos tam savu piekrišanu, kas ir formalitāte.

Attiecīgās izmaiņas Lordu palātā tiks ieviestas šī gada pavasara parlamenta sesijas beigās.

Leiboristi ir apņēmušies galu galā aizstāt Lordu palātu ar alternatīvu otro palātu, kas labāk pārstāvētu Lielbritānijas pilsoņus.

Taču, spriežot pēc pagātnes pieredzes, šīs izmaiņas nenotiks ātri.