Kuznecova advokāts Nikolā Kanestrini tiesā paziņoja, ka Krievija “Nord Stream” cauruļvadus izmantoja kā ieroci, lai izdarītu politisku un ekonomisku spiedienu.

“2022. gada septembrī cauruļvadi nevienam nepiegādāja siltumu,” viņš teica. “Tie bija līdzeklis, lai izdarītu spiedienu kara apstākļos,” piebilda Kanestrini, kā arī norādīja, ka par kara noziegumu izdarīšanu vainīga ir Krievija, nevis viņa klients.

Tiesas procesa sākumā prokurors Štefans Šmits paziņoja, ka Kuznecovs ir izdarījis kara noziegumu, “izmantojot militārus līdzekļus”, lai uzbruktu civilajiem mērķiem. Viņam izvirzīta apsūdzība arī par uzbrukumu civilajai infrastruktūrai un sprādziena izraisīšanu.

Kanestrini norādīja, ka nav skaidru pierādījumu, kas saistītu bijušo speciālo vienību virsnieku ar šo sabotāžu.

Apsūdzētais tiesas procesa laikā liecības nesniegs, un viņa advokāti norāda, ka konfidencialitātes noteikumi liedz bijušajiem Ukrainas speciālo vienību kareivjiem publiski runāt par savām darbībām.

Ārpus Hamburgas tiesas ēkas neliela Ukrainas atbalstītāju grupa bija sarīkojusi demonstrāciju.

Viņi turēja plakātus ar uzrakstiem “Krievija ir terorists” un “Kas ir kara noziegumi? Uzspridzināts cauruļvads? Vai ēku bombardēšana un cilvēku nogalināšana?”

2022. gada septembra beigās gāzesvadus “Nord Stream” sabojāja vairāki sprādzieni.

“Nord Stream 1” iepriekš tika izmantots, lai piegādātu Vācijai Krievijas gāzi, bet sprādziena brīdī gāzes piegāde jau bija apturēta saistībā ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Savukārt “Nord Stream 2” vēl nebija nodots ekspluatācijā, ko arī aizkavēja Krievijas agresija pret Ukrainu.

Vācijas izmeklētāji uzskata, ka uzbrukumu pasūtīja kāda Ukrainas valsts iestāde ar mērķi ierobežot Krievijas ieņēmumus no energoresursu eksporta, ko tā izmanto kara finansēšanai.

Vācijas prokuratūra apgalvo, ka Kuznecovs izmantoja viltotus personu apliecinošus dokumentus, lai noīrētu jahtu, ar kuru no Vācijas pilsētas Rostokas devās īstenot sabotāžu.

Sabiedriskā raidorganizācija ARD ziņoja, ka ir identificēti septiņi aizdomās turamie, no kuriem viens kopš tā laika ir gājis bojā, cīnoties pret Krieviju.

Kuznecovs tika aizturēts 2025. gada augustā, atrodoties atvaļinājumā Itālijā, un vēlāk izdots Vācijai.

Viņa iespējamais līdzdalībnieks Ukrainas pilsonis Volodimirs Žuravļovs šī gada augustā tika aizturēts Horvātijā, kur viņš strādāja pie Holivudas filmas, kas veltīta uzbrukumam “Nord Stream”.

Ukraina noliedz, ka būtu organizējusi šo sabotāžu, taču nav slēpusi gandarījumu par to, uzskatot par leģitīmu jebkuru uzbrukumu, kas vājina Kremļa spēju finansēt karu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka viņa valdība neko nezināja par plāniem uzspridzināt cauruļvadus.