Spānijas decentralizētajā politiskajā sistēmā reģioniem ir ievērojamas pilnvaras tādās jomās kā veselības aprūpe un izglītība, tāpēc rezultāti Kastīlijā un Leonā ir svarīgi, sevišķi pēc sociālistu sakāves decembrī notikušajās reģionālajās vēlēšanās Estremaduras autonomajā apgabalā un februārī notikušajās vēlēšanās Aragonas apgabalā.

Vēlēšanas Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā būs arī pirmais Sančesa vēlēšanu pārbaudījums, kopš viņš aizliedza ASV izmantot Spānijas bāzes triecieniem pret Irānu un atklāti nosodīja šo karu.

Sociālistu popularitāti iedragājuši arī skandāli par seksuālo uzmākšanos un korupciju, kas skāruši viņa sievu, brāli un vairākus bijušos sociālistu politiķus.

Vēlēšanās Estremadurā un Aragonā uzvarēja konservatīvā Tautas partija (PP), bet neieguva vairākumu, tādēļ tai nācās meklēt atbalstu nacionālkonservatīvās partijas “Vox” (“Balss”) atbalstu, lai varētu palikt pie varas abos reģionos.

Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā PP atrodas pie varas jau gandrīz 40 gadus, taču 2022. gadā “Vox” pirmo reizi nonāca pie varas reģionālajā valdībā, izveidojot koalīciju ar PP. Tomēr 2024. gadā partiju līderu domstarpību dēļ alianse izjuka.

Aptaujas liecina, ka vēlēšanās “Vox” varētu nostiprināt savas pozīcijas Kastīlijā un Leonā kā trešā lielākā partija. Sociālisti, visticamāk, ieņems otro vietu, bet PP uzvarēs, taču neiegūs absolūto vairākumu.

PP jau ir paudusi vēlmi atkal sadarboties ar “Vox”, un šis scenārijs varētu atkārtoties 2027. gadā gaidāmajās Spānijas parlamenta vēlēšanās.

“Vienīgā sarkanā līnija ir [sadarbība] ar sociālistiem Kastīlijā un Leonā, jo viņiem nevar uzticēties,” laikrakstam “El Pais” norādīja reģiona PP līderis Alfonso Fernandess Manueko.

Sančess pauda viedokli, ka PP un “Vox” vienkārši cenšas demobilizēt tā dēvētos progresīvos vēlētājus.