Azerbaidžānā Francijas pilsoni notiesā uz desmit gadiem cietumā par spiegošanu
Azerbaidžānas tiesa pirmdien piespriedusi desmit gadu cietumsodu Francijas pilsonim apsūdzībās par spiegošanu.
LETA
Mārtins Raiens tika aizturēts 2023. gada decembrī un pagājušā gada janvārī stājās tiesas priekšā.
Viņa lieta sakrita ar saspīlējumu Francijas un Azerbaidžānas attiecībās.
Prokuratūra pieprasīja Raienam 11 gadu cietumsodu, apsūdzot viņu sadarbībā ar Francijas drošības dienesta darbiniekiem, kas darbojoties no Francijas vēstniecības Baku.
Prokuratūra apgalvoja, ka viņš vācis informāciju par Azerbaidžānas attiecībām ar Turciju, Irānu un Pakistānu, kā arī par uzņēmumiem, kas saistīti ar Ķīnu un Krieviju.
Reizē ar Raienu tika tiesāts arī Azerbaidžānas pilsonis Azads Mamedli, kam tiesa piesprieda 12 gadu cietumsodu par valsts nodevību.
Varasiestādes apgalvoja, ka Raiens savervēja Mamedli un noorganizēja viņam tikšanos ar Francijas izlūkdienestu aģentiem, kas viņam esot uzticējuši vervēt azerbaidžāņus un krievus Maskavas universitātē, kur viņš studēja.
Raiens tiesā noliedza vainu apsūdzībās spiegošanā.
“Es uzskatu sevi par vainīgu tikai tajā ziņā, ka man nevajadzēja nodibināt kontaktus ar dažiem vēstniecības darbiniekiem vai ka man vajadzēja dalīties informācijā par viņiem ar attiecīgajām iestādēm,” tiesā sacīja Raiens.
“Es nespiegoju. Es neesmu spiegs,” viņš uzsvēra.
Raiena advokāts norādīja, ka viņa klientam ir arī Lielbritānijas pilsonība.
Parīze ir noraidījusi viņam izvirzītās apsūdzības un aicinājusi nekavējoties atbrīvot Raienu, uzstājot, ka viņš nav saistīts ar Francijas izlūkdienestiem.
Parīze uzskata, ka Raiens nonācis diplomātiskā saspīlējuma krustugunīs.
Francijas un Azerbaidžānas attiecības pasliktinājās pagājušajā gadā, kad Baku apsūdzēja Parīzi par Armēnijas atbalstīšanu.
Parīze savukārt apgalvoja, ka Azerbaidžāna kurina nemierus Francijas aizjūras teritorijās.
Tomēr kopš pagājušā gada rudens abu valstu attiecības atkal uzlabojušās.
Šomēnes Francijas prezidents Emanuels Makrons un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs sazvanījās un apsprieda divpusējo attiecību atdzīvināšanu un sadarbības perspektīvas, ziņo Alijeva birojs.
Avots Francijas diplomātiskajās aprindās pagājušajā mēnesī sacīja, ka Parīze ir atsākusi aktīvākus kontaktus ar Baku, lai atkal uzlabotu attiecības jautājumos, kuros pastāv domstarpības.
“Mēs vēlamies turpināt normalizācijas procesu ar Azerbaidžānu,” sacīja avots, piebilstot, ka “starp domstarpībām starp mūsu valstīm ir arī Mārtina Raiena liktenis”.
Alijevs oktobrī pēc tikšanās ar Makronu Kopenhāgenā paziņoja, ka “pagātnes pārpratumi starp abām valstīm ir atrisināti”.