Neminot personas vārdu, Ārlietu ministrijā (ĀM) aģentūru LETA informēja, ka iesniedzējs savā sūdzībā ECT apgalvoja, ka pret viņu ierosinātais kriminālprocess par iespējamu huligānismu – Krimināllikuma 231. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – esot bijis pretrunā viņa Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas garantētajām tiesībām.

Lieta saistīta ar Jeremejeva “Facebook” profilā publicētiem video par Covid-19 izplatības ierobežojumiem.

ECT piekrita valdībai, ka Jeremejevs nav izsmēlis viņam pieejamos nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus, jo pirms vēršanās ar sūdzību tiesā viņš nebija iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā (ST), lūdzot tai izvērtēt konkrētā Krimināllikuma panta atbilstību Satversmei.

ECT atgādināja, ka tā jau iepriekš ir konstatējusi, ka vēršanās ST ir uzskatāma par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli tikai tad, ja sūdzība par iespējamo konvencijas pārkāpumu tieši izriet no tiesību normas.

Tādējādi individuālā konstitucionālā sūdzība nevar kalpot par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, ja iespējamais konvencijas pārkāpums izriet vienīgi no tiesību normas kļūdainas piemērošanas vai interpretācijas, bet pašas tiesību normas saturs nav pretrunā Satversmei.

ECT norādīja, ka konkrētajā lietā valdība bija iesniegusi nacionālo tiesu prakses piemērus, kas apliecināja, ka Krimināllikuma 231. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir attiecināms arī uz izteikumiem, kas publicēti sociālo tīklu platformās, un nacionālās tiesas šo normu ir piemērojušas kriminālprocesos saistībā ar publikācijām internetā.

ECT atzīmēja, ka arī šajā lietā valsts iestādes šo normu kriminālprocesā pret Jeremejevu ir piemērojušas tieši šādā kontekstā. Tādēļ ECT uzskatīja, ka šajā lietā iespējamais Jeremejeva tiesību uz izteiksmes brīvību pārkāpums izrietēja no pašas tiesību normas, kas bija pamatā pret viņu ierosinātajam kriminālprocesam.

ECT atzīmēja, ka šīs normas teksts ir tik cieši saistīts ar tās interpretāciju un piemērošanu, ka to nevar nošķirt un vērtēt atsevišķi. ECT secināja, ka Jeremejevam pirms vēršanās ar sūdzību tiesā bija jāvēršas ST, lūdzot tai izvērtēt Krimināllikuma 231. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma tvērumu un līdz ar to arī normas skaidrību.

Līdz ar to ECT noraidīja Jeremejeva sūdzību.

Jau vēstīts, ka 2020. gada 2. decembrī un 4. decembrī Jeremejevs savā “Facebook” profilā publicēja divus video, kas skāra ar Covid-19 izplatības ierobežojumiem saistītus jautājumus. Balstoties uz izmeklēšanas iestāžu rīcībā esošo informāciju, kā arī uz slimnīcas iesniegumu, 2020. gada 8. decembrī Valsts policija ierosināja kriminālprocesu par iespējamu huligānismu.

Dienu vēlāk Jeremejevu aizturēja, bet vēl pēc dienas viņam piemēroja apcietinājumu. 2020. gada 21. decembrī viņš tika atbrīvots pret drošības naudu.

Savukārt pēc krimināllietas nodošanas kriminālvajāšanas sākšanai 2022. gada 17. maijā ar galīgo lēmumu kriminālprocesu pret Jeremejevu izbeidza noziedzīgā nodarījuma sastāva neesamības dēļ.