Aģentūra norādīja, ka tās ieteikumi krīzes mazināšanai ir vērsti uz transporta nozari, kuras patēriņš veido aptuveni 45% no kopējā naftas patēriņa.

IEA ieteica, ka degvielas patēriņu varētu samazināt, pēc iespējas strādājot no mājām, samazinot atļauto braukšanas ātrumu un privāto automašīnu vietā izmantojot sabiedrisko transportu.

Tā arī ierosināja atļaut piekļuvi lielajām pilsētām pārmaiņus pa dienām, pamatojoties uz pāra un nepāra numura zīmēm, lai mazinātu sastrēgumus un samazinātu patēriņu.

Papildu ietaupījumus varētu panākt, izmantojot automašīnu koplietošanu, efektīvāku braukšanu un uzlabojumus kravu un piegāžu transportā.

IEA arī norādīja, ka izvairīšanās no gaisa satiksmes varētu palīdzēt samazināt pieprasījumu pēc naftas. Rūpniecībā varētu censties pāriet uz alternatīviem enerģijas avotiem, ja tas ir iespējams.

Valdības varētu rādīt piemēru, ieviešot regulatīvus pasākumus un mērķtiecīgus stimulus, koncentrējot atbalstu uz tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams.

Pieredze no iepriekšējām krīzēm liecina, ka mērķtiecīgi atbalsta mehānismi ir efektīvāki nekā vispārējas subsīdijas, pauda IEA.

Lai gan IEA dalībvalstis ir sākušas laist tirgū stratēģiskās naftas rezerves, lai stabilizētu tirgus, kurus ietekmējis karš, tas vien nevar pilnībā kompensēt traucējumu apjomu, norādīja aģentūra.

Kā piebilda IEA, pieprasījuma pārvaldība ir izšķiroši svarīgs un tūlītēji iedarbīgs instruments, lai nodrošinātu enerģētisko drošību un mazinātu spiedienu uz patērētājiem.