LETA jau rakstīja, ka Aizsardzības ministrijas sasauktajā preses konferencē NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos Egils Leščinskis skaidroja, ka Latgales iedzīvotāji šūnu apraides ziņojumus nesaņēma, jo incidenta norises laiks bija pārāk īss. Ja drons turpinātu savu kustību Latvijas gaisa telpā, paziņojumi būtu izsūtīti.

Kozlovskis apliecināja, ka šūnu apraide šajā gadījumā tiktu iedarbināta, ja būtu atbilstošs pieprasījums no NBS. Ministrs sacīja, ka viņam patlaban nav zināms detalizēts NBS skaidrojums.

“Šūnu apraide bija gatava darboties. Ir skaidrs rīcības algoritms un šāds algoritms netika iedarbināts, tāpēc šūnu apraide nenostrādāja,” uzsvēra ministrs.

Kozlovskis patlaban atteicās “filozofēt”, vai šajā gadījumā tomēr bija nepieciešams iedzīvotājiem izsūtīt paziņojumus par dronu draudiem.

“Ir jābūt ļoti skaidrai detalizācijai, ko tieši redzēja NBS un kāda bija bezpilota lidaparāta kustības monitorēšana,” piebilda ministrs.

Viņš uzsvēra, ka, ņemot vērā 2024. gadā Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušo Krievijas “Shahed” tipa dronu, Latvijā tika izstrādāti detalizēti algoritmi un procedūra, kas jau labu laiku ir saskaņota ar NBS, līdz ar to aizvadītajā naktī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests bija gatavs iedarbināt šūnu apraidi pēc pirmā pieprasījuma.

Kozlovskis arī norādīja, ka šūnu apraidi var iedarbināt dažās sekundēs pēc zvana saņemšanas un atbilstoša pieprasījuma. “Kurš un kā – tas viss ir atrunāts. Algoritms ir ļoti skaidrs un iedarbināšana notiek momentā,” uzsvēra ministrs.

Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava (JV) aģentūrai LETA pēc komisijas sēdes pauda pārliecību, ka pēc Latvijas teritorijā nokritušā bezpilota lidaparāta incidenta ir nepieciešamība pilnveidot sabiedrības brīdināšanas sistēmu, kas, viņaprāt, šoreiz nav nostrādājusi pietiekami ātri.

Pēc viņa teiktā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam kopā ar NBS turpmāk būs jāsaīsina komandu aprites ķēde, lai nodrošinātu ātrāku iedzīvotāju apziņošanu līdzīgos incidentos.

Dombrava informēja, ka trešdien sasauktajā NDK sēdē uzklausīti NBS un citu institūciju pārstāvji, kuri snieguši skaidrojumu par reaģēšanas gaitu. NBS savlaicīgi fiksējuši Latvijas virzienā tuvojošos dronu un rīkojušies atbilstoši procedūrām, tomēr, lidaparātam pārvietojoties ļoti ātri un krītot pavisam netālu no valsts robežas, to pārtvert vairs nav bijis iespējams, skaidroja Dombrava.

Pēc deputāta teiktā, drons pēkšņi novirzījies no kursa, iespējams, elektroniskās karadarbības dēļ, un strauji iegājis pierobežas zonā, kur paredzēto pārtveršanas punktu sasniegt vairs nebija iespējams. No līdz šim zināmās informācijas secināms, ka drona lidojuma trajektorija nav bijusi tieši vērsta pret Latviju vai Igauniju, viņš piebilda.

Detalizēti secinājumi par gatavības līmeni un institūciju rīcību tiks sniegti pēc atbildīgo dienestu pilnas analīzes, piebilda Dombrava.