Rezolūcijas iniciatore bija Gana, un to atbalstīja Āfrikas Savienība un Karību jūras reģiona valstis.

ANO Ģenerālajā asamblejā tā tika pieņemta ar 123 balsīm.

Savienotās Valstis, Izraēla un Argentīna bija vienīgās valstis, kas balsoja pret juridiski nesaistošo dokumentu.

Lielbritānija un visas 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis bija to 52 valstu vidū, kas atturējās.

Gana uzsvēra, ka šāda rezolūcija esot nepieciešama, jo verdzības sekas joprojām pastāvot, tostarp kā rasu nevienlīdzība.

Pirms balsojuma Ganas ārlietu ministrs Samuels Okudzeto Ablakva norādīja, ka dažas valstis atteikušās atzīt savus noziegumus.

“Transatlantiskās vergu tirdzniecības vaininieki ir zināmi, eiropieši, Savienotās Valstis. (..) Mēs sagaidām, ka tās visas oficiāli atvainosies Āfrikai un visiem afrikāņu izcelsmes cilvēkiem,” izteicās ministrs.

Nīderlande joprojām ir vienīgā Eiropas valsts, kas ir oficiāli atvainojusies par savu lomu verdzībā.

Galvenās Eiropas valstis, kas bija iesaistītas verdzībā, bija Portugāle, Spānija, Lielbritānija, Francija, Nīderlande, Dānija un Zviedrija.

Vairāki ANO locekļi norādīja, ka mūsdienu valstis un institūcijas nav atbildīgas par vēsturiskiem nodarījumiem.

Viņi arī pauda bažas, ka Ganas ierosinātā rezolūcija varētu iezīmēt hierarhiju starp noziegumiem pret cilvēci, uzskatot dažus noziegumus par smagākiem nekā citi.

ASV vēstnieka vietnieks ANO Dens Negrea pirms balsojuma paziņoja, ka Vašingtona “neatzīst juridiskas tiesības uz kompensācijām par vēsturiskiem nodarījumiem, kas to izdarīšanas laikā nebija nelikumīgi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām”.

“Savienotās Valstis arī stingri iebilst pret rezolūcijas mēģinājumu ierindot noziegumus pret cilvēci jebkādā hierarhijā,” viņš piebilda.

ES pārstāve Gabriela Mihalidu skaidroja, ka bloks būtu atbalstījis rezolūciju, kurā uzsvērts “zvērības mērogs”, bet pauda “juridiskas un faktiskas” bažas, tostarp par starptautisko tiesību piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.