Tā viņš komentēja ASV īpašā sūtņa Baltkrievijas jautājumos Džona Kola aicinājumu Lietuvai rīkot divpusēju politisku tikšanos ar Baltkrievijas pārstāvjiem.

“Mūsuprāt, šobrīd nav īstais brīdis piedāvāt [Baltkrievijas diktatoram Aleksandram] Lukašenko kādas politiskas vai ekonomiskas piekāpšanās, piemēram, politisku dialogu vai kālija minerālmēslojuma tranzītu,” Kučinskis teica aģentūrai BNS.

“Manuprāt, tādi soļi neko nedos, jo Lukašenko mērķis nav sadarbība, bet gan Lietuvas un plašākas demokrātiskās kopienas vājināšana un pazemošana, priekšrocību iegūšana un turpmāka kaitējuma nodarīšana Lietuvas nacionālajai drošībai. Šodien premjerministre Inga Ruginiene skaidri paziņoja, ka sarunas par minerālmēslojuma tranzītu nenotiek. Mēs esam pateicīgi viņai personīgi un valdībai par stingro nostāju šajos jautājumos,” viņš piebilda.

Ruginiene piektdien paziņoja, ka Lietuva izskatīs priekšlikumu par tikšanos ar Baltkrieviju viceministru līmenī, bet tikai tad, ja tiks ievēroti vairāki nosacījumi.

Intervijā sabiedriskā medija portālam LRT premjerministre uzsvēra, ka ar Kolu nav apspriedusi Baltkrievijas minerālmēslojuma tranzītu.

“Mēs runājam tikai par tehnisku tikšanos, lai apmainītos ar viedokļiem. Šī tikšanās var notikt, tiklīdz nosacījumi būs izpildīti,” teica Lietuvas premjerministre. “Attiecībā uz minerālmēslojumu mēs nevaram neko apsvērt, jo pašlaik ir spēkā Eiropas Savienības sankcijas,” viņa norādīja.

Kučinskis uzsvēra, ka represijas Baltkrievijā turpinās un atbrīvoto politieslodzīto vietā nāk jauni.

“Tas ir cikls, lai radītu pārmaiņu ilūziju. Lukašenko nemaina kursu – gluži pretēji, viņš kļūst arvien aktīvāks līdzdalībnieks Krievijas karā pret Ukrainu. Viņš darbojas kā [Krievijas diktatora Vladimira] Putina apakšuzņēmējs un vasalis, turpinot hibrīduzbrukumus pret kaimiņvalstīm,” teica Cihanouskas padomnieks.

“Mēs neredzam nekādas sistēmiskas izmaiņas. Tas ir režīms, kas mēģina apmainīt pārmaiņu ilūziju pret reālu piekāpšanos – it kā gribētu nopirkt “Lamborghini” par 1000 eiro – dot ļoti maz, cerot uz lielu peļņu,” uzsvēra Kučinskis.

“Vairāk sankciju, pastāvīgs spiediens, joprojām atteikšanās atzīt un skaidra Lukašenko atbildība,” viņš uzskaitīja. “Tieši tāds spiediens – ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un bailes no Hāgas vajāšanas – liek Lukašenko iet uz ierobežotu piekāpšanos, tostarp atbrīvojot politieslodzītos. Spiediens un spēks ir vienīgā valoda, ko saprot režīmi Minskā un Maskavā; jebkādas šaubas tiek uztvertas kā vājums un nekavējoties izmantotas,” norādīja Baltkrievijas opozīcijas pārstāvis.

Kučinskis arī pauda cerību, ka ASV neizdarīs institucionālu spiedienu uz Lietuvu vai Eiropas Savienību, lai panāktu režīma piekāpšanos.

Iepriekš ASV īpašais sūtnis Kols intervijā LRT norādīja, ka minerālmēslojuma tranzīta atjaunošana caur Lietuvu būtu izdevīga Vašingtonai.

Kols marta vidū apmeklēja Lietuvu, kur tikās ar valsts prezidentu Gitanu Nausēdu un premjerministri Ingu Ruginieni, lai apspriestu Minskas veiktos hibrīduzbrukumus pret Lietuvu. Viņš tikās arī ar Eiropas Parlamenta deputātu Petru Gražuli un Lietuvas parlamenta deputātiem Ignu Vēgēli un Rimu Jonu Jankūnu.

Nākamajā dienā ASV sūtnis devās uz Baltkrieviju, kur tikās ar Lukašenko.

Nausēda iepriekš teica, ka brīdinājis Kolu Minskas izteikumus uztvert piesardzīgi. Lietuvas prezidents arī atklāja, ka ASV sūtnis viņam jautājis par politiskā dialoga ar Minsku iespējamību.

Pēc Kola vizītes Baltkrievijā tika atbrīvoti 250 politieslodzītie.

Apmaiņā pret to ASV piekrita atcelt atsevišķas sankcijas Baltkrievijas finanšu sektoram, arī Finanšu ministrijai un Baltkrievijas Attīstības bankai, kā arī trim kālija uzņēmumiem.

Sūtnis pauda cerību, ka līdz gada beigām izdosies panākt atlikušo politieslodzīto atbrīvošanu.