Saskaņā ar jauno likumu amnestēti Polijas pilsoņi, kas laikā no 2014. gada, kad sākās Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, līdz 2026. gadam dienējuši Ukrainas armijā.

Polijā pilsoņiem ar likumu aizliegts dienēt citu valstu bruņotajos spēkos, iepriekš nesaņemot īpašu Aizsardzības ministrijas atļauju.

Likumu par to brīvprātīgo nesodīšanu, kas aizstāvējuši Ukrainas brīvību un neatkarību, atbalstīja gan valdošā koalīcija, gan opozīcijā esošā nacionālkonservatīvā partija “Likums un taisnīgums” (PiS).

Galēji labējā partija “Konfederācija” un galēji labējā monarhistu partija “Polijas kroņa konfederācija” balsošanā nepiedalījās.

Seima deputāti norāda, ka ceturtdien prezidenta Karola Navrocka parakstītā likuma mērķis nav mudināt poļus karot Ukrainas armijā, bet gādāt, lai tie, kas iepriekš izšķīrušies par šādu soli, netiktu pakļauti kriminālvajāšanai.

Likums nosaka, ka pilsoņiem, kas karojuši Ukrainas armijā, joprojām jāiesniedz Aizsardzības ministrijai ziņojums, norādot sava dienesta laiku un tā raksturu.

Likumā arī norādīts, ka līdz ar cīnītāju amnestēšanu tā mērķis ir iegūt informāciju par Polijas pilsoņu prasmēm un kaujas pieredzi, kas iegūta, karojot pret krievu iebrucējiem Ukrainā.

Likums attiecas tikai uz poļiem, kas dienējuši Ukrainas bruņoto spēku oficiālajās vienībās, nevis paramilitārajos formējumos vai algotņu organizācijās.

Lai gan nav publicētu datu par to Polijas pilsoņu skaitu, kas dienējuši Ukrainas armijā, izdevums MILMAG, kas raksta par aizsardzības jautājumiem, ziņojis, ka cīņā ar krievu iebrucējiem Ukrainā krituši 23 poļi.