Viņš gandarīts, ka talkotājiem pievienojās cilvēki no Liepājas Jaunās baptistu draudzes, kurā arī viņš kalpo.

Tādā pašā sadraudzībā Paplakas dievnamā svinēs Lieldienas.

Talkas laiku izvēlējās apzināti – pirms Lieldienu nedēļas. Kopjamā āra teritorija pie baznīcas nav liela, un draudze līdz šim ar darbiem tikusi galā.

“Vasarā apkārtni trimmerējam, darām paši saviem spēkiem, cik nu varam. Lielu līdzekļu mums nav, reizēm kāds ziedotājs palīdz, tad kaut ko varam izdarīt. Piemēram, atveda grants kravu ceļam.

Paši mēģinām patīrīt, nostiprināt, ko nokrāsot,”

viņš pastāsta.

Pērn draudze atzīmēja 95. jubileju. Līdz ar tās izveidošanu arī sākās baznīcas būvniecība.

Jautāts, kādā stāvoklī ir sirmais nams, mācītājs atbild, ka laiks, protams, ir atstājis savas pēdas. Ja jumts turas labi, tad citviet nepieciešami uzlabojumi.

“Šobrīd steidzami vajadzētu mainīt logus piebūvei, kur notiek svētdienas skoliņa, tie gandrīz jau krīt ārā.

Mums tos atdeva lietotus, un tādus arī ielikām,” G. Lašauri uzteic draudzes priekšnieku Valdi Diņķīti, kas pārrauga saimniecību un kārto praktiskos jautājumus. Viņš to dara no sirds un atbildīgi.

Baznīcā cilvēki arī agrāk strādājuši kopā, un šim darbam ir dubulta vērtība, saka garīdznieks. Tam nav tikai praktiskā puse, bet tas arī ir notikums, kas satuvina cilvēkus.

“Dievkalpojums vieno draudzi, taču lauku cilvēkus vēl saista kopēja darba darīšana.

Talkā piedalās arī kāds, kas varbūt ilgāk nav bijis dievkalpojumā, un tad sanāk, ka ir tāds tilts atpakaļ uz draudzi.”

Lieldienu dievkalpojums baznīcā būs 5. aprīlī pulksten 12, to svinēs kopā ar Liepājas Jauno baptistu draudzi. Paredzams, ka baznīca būs piepildīta.

“Par Lieldienām esam izlikuši informāciju pie ziņojuma dēļa pieturā, un aicināti gan Paplakas, gan visas Dienvidkurzemes iedzīvotāji.”

Dievkalpojums būšot atšķirīgs no citiem, jo tajā īpašu uzmanību pievērsīs bērniem. Mācītāja vārdiem, viņiem paredzēta programma ar eksperimentiem: “Būs sausais ledus un slāpeklis, un vēl kas cits.

Draudzē ir cilvēki, kas izgājuši kursus, kā interesantā, mūsdienīgā veidā mazajiem stāstīt par Dievu.”

Ar kādu vēstījumu G. Lašauri vērstos pie pieaugušajiem, tuvojoties Lieldienām?

“Teikšu par cerību, ko mēs ļoti meklējam. Ticīgs vai neticīgs cilvēks, bet mēs katrs piedzīvojam ciešanas. Un ir situācijas, kad liekas, ka viss sagrūst. Citreiz tādā brīdī paši izdomājam, kā Dievam vajadzētu darboties mūsu dzīvē, bet, kad tā nenotiek, ir vilšanās un nesapratne.

Taču Dievs vienmēr visu vērš par labu – vienkārši uzticies!

Viņš ir cerības devējs, kad mums tās vairs nav. To es novēroju arī Paplakā, kur cilvēkus brīžiem pārņem nomāktība.”