Investīcijas tiks novirzītas vairākām sistēmām, piemēram, radaru un pretgaisa ieroču sistēmām, kā arī elektroniskās kaujas platformām.

Šīs investīcijas ir daļa no Zviedrijas janvārī izziņotajiem ieguldījumiem pretgaisa aizsardzībā.

Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons ziņu aģentūrai AFP norādīja, ka “ieguldījumi pretgaisa aizsardzības spējās ir svarīgāki nekā jebkad agrāk”, un tas attiecas uz visām NATO valstīm.

“NATO ģenerālsekretārs Marks Rite teicis, ka mums NATO aliansē būs jāpalielina pretgaisa aizsardzības spējas par vairāk nekā 400%,” atgādināja Jonsons.

Valdība paziņoja, ka ir parakstījusi līgumus ar ražotājiem, tostarp Zviedrijas uzņēmumu “Saab” un Lielbritānijas uzņēmuma “BAE Systems” Zviedrijas meitasuzņēmumu “BAE Systems Bofors”. Piegādes plānots sākt 2027. gadā, kas, kā norāda Jonsons, ir salīdzinoši ātri apstākļos, kuros Eiropas aizsardzības nozare saskaras ar spiedienu, lai apmierinātu pieprasījumu.

ASV prezidents Donalds Tramps šonedēļ kārtējo reizi pauda neapmierinātību ar NATO, un ASV valsts sekretārs Marko Rubio brīdināja, ka ASV būs jāpārskata attiecības ar aliansi.

Jonsona skatījumā ASV nevēlas izstāties no NATO, bet ir skaidrs, ka Eiropai jāuzņemas daudz lielāka atbildība par savu drošību un jāveic lieli ieguldījumi savos bruņotajos spēkos.