Otru lielāko algu februārī saņēmis Jānis Grasbergs (NA) ar 5468,56 eiro, savukārt trešajā vietā ierindojas Antoņina Ņenaševa (P), kurai izmaksāti 5381,24 eiro.

Tālāk seko Jānis Dombrava (NA) ar 5216,79 eiro, Andris Šuvajevs (P) ar 5089,05 eiro un Jānis Vucāns (ZZS), kurš februārī nopelnījis 5017,92 eiro. Līdzīgā līmenī atalgojums bijis arī Andrejam Judinam (JV) un Raivim Dzintaram (NA), kuru saņemtās summas nedaudz pārsniedza 4900 eiro robežu. Alga februārī šādā līmenī bijusi arī Agnesei Krastai (JV), Gatim Liepiņam (JV), Uģim Mitrevicam (NA), kā arī Ingai Bērziņai (JV) un Edmundam Cepurītim (P).

Savukārt viszemāko atalgojumu februārī saņēmis Dmitrijs Kovaļenko, kura algas apmērs bija 602,47 eiro, bet Jeļenai Kļaviņai izmaksāti 711,77 eiro.

Saeimas deputāti par darbu saņem atalgojumu no valsts budžeta līdzekļiem. Deputātiem, līdzīgi kā citām valsts amatpersonām, atalgojums tiek regulēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Parlamentāriešu atalgojumu pārskata katru gadu automātiski atbilstoši vidējās algas un inflācijas izmaiņām valstī. Deputāti var saņemt papildu atalgojuma daļu par noteikta amata pildīšanu Saeimas Prezidijā, frakcijās, komisijās un apakškomisijās.

Saeimas deputāta nominālā mēnešalga 2026. gadā ir 4330 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Deputāti nesaņem papildu piemaksas pie algas par piedalīšanos Saeimas un komisiju sēdēs, delegācijās vai deputātu grupās. Deputātiem neizmaksā prēmijas.

Parlamentāriešiem kompensē izdevumus, kas radušies, realizējot savas deputāta pilnvaras.

Viņiem ir iespēja saņemt īres un transporta izdevumu kompensāciju. Kompensāciju sistēma veidota tā, lai tie deputāti, kuri ievēlēti no attālākiem novadiem, būtu vienlīdzīgā situācijā, piemēram, ar rīdziniekiem.

Maksimāli pieļaujamais kompensācijas apmērs tiek noteikts atkarībā no dzīvesvietas. Jo tuvāk Rīgai dzīvo deputāts, jo mazāks ir iespējamās kompensācijas apmērs.