Trampa administrācija, ierobežojot imigrāciju, būtībā ir pārtraukusi bēgļu uzņemšanu, taču ir izdarījusi izņēmumu attiecībā uz afrikāneriem, kas ir pirmo Eiropas kolonistu pēcteči.

Saskaņā ar ASV Valsts departamenta dokumentu, ar ko iepazinusies aģentūra AFP, no 4499 cilvēkiem, kas no pagājušā gada 1. oktobra līdz šī gada 31. martam tika reģistrēti kā pārvietotās personas 48 ASV štatos, visi, izņemot trīs afgāņus, bija baltie Dienvidāfrikas pilsoņi.

Vēl 340 Dienvidāfrikas pilsoņi tika uzņemti ASV iepriekšējā finanšu gadā pēc Trampa atgriešanās Baltajā namā 2025. gada janvārī.

Šogad visvairāk ieceļotāju bija februārī un martā, kad katru mēnesi tika uzņemti vairāk nekā 1300 cilvēku.

Trampa administrācija pagājušā gada maijā izteica piedāvājumu piešķirt bēgļa statusu afrikāneriem, apgalvojot, ka viņi ir rasu diskriminācijas un pat genocīda upuri, ko Dienvidāfrikas valdība stingri noliedz.

Pirmā grupa – aptuveni 50 cilvēku – devās uz Savienotajām Valstīm ar čarterreisu pērnā gada 12. maijā, bet vēlāk ieceļotāji ieradās jau ar komerciālajiem reisiem.

ASV valdība oktobrī paziņoja, ka 2026. fiskālajā gadā samazinās bēgļu uzņemšanu līdz 7500 personām, salīdzinot ar vairāk nekā 100 000 bēgļu gadā prezidenta Džo Baidena laikā, un prioritāri uzņems baltos Dienvidāfrikas pilsoņus.

Pretorijai un Vašingtonai ir domstarpības vairākos politiskos jautājumos, bet attiecības vēl vairāk saasinājās decembrī pēc tam, kad Dienvidāfrikas drošības dienesti iebruka centrā, kas bija izveidots, lai paātrinātu pieteikumu izskatīšanu izceļošanai uz ASV.

Vašingtona ir vairākkārt apgalvojusi, ka afrikāneri tiek vajāti kopš balto minoritātes valdīšanas beigām 1994. gadā, kā piemērus minot uzbrukumus viņu saimniecībām un prasības par lielāko melnādaino pārstāvniecību uzņēmējdarbībā.

Pretorija stingri noraida šos apgalvojumus, norādot, ka melnādainie pilsoņi ir galvenie upuri augstajai noziedzībai valstī un ka ekonomisko iespēju paplašināšanas likumi ir paredzēti, lai novērstu kraso nevienlīdzību, kas mantota no aparteīda.