“Mēs vienmēr esam teikuši, ka turpināsim darījumu tikai tad, ja to atbalstīs ASV,” paziņoja valdības preses pārstāvis.

Tiesību aktam par Indijas okeāna arhipelāga atdošanu Maurīcijai parlamentā ir beidzies termiņš, un nav gaidāms, ka tiks iesniegts jauns Čagosas salu likumprojekts, ziņo BBC, atsaucoties uz Lielbritānijas valdības amatpersonām.

Janvārī Tramps pauda sašutumu par Londonas “lielo muļķību” saistībā ar šo darījumu. Lielākajā no arhipelāga salām – Djego Garsijas atolā – ierīkota stratēģiski svarīga ASV gaisa spēku bāze.

Pagājušā gada maijā Lielbritānija piekrita atdot suverenitāti pār salām Maurīcijai, vienlaikus saglabājot nomas tiesības uz Djego Garsiju.

Tramps bija atbalstījis šo vienošanos pēc tās parakstīšanas, bet janvārī “Truth Social” komentāros sāka to asi kritizēt.

Djego Garsija bija viena no divām bāzēm, kuras Lielbritānija atļāva ASV izmantot “aizsardzības operācijām” karā pret Irānu.

Vienošanās paredzēja, ka Lielbritānija atteiksies no suverenitātes pār salām Maurīcijas labā, taču uz 99 gadiem iznomās arhipelāgā izveidoto karabāzi. Trampa administrācija, ar kuru notika konsultācijas par šo vienošanos, deva savu piekrišanu šim līgumam.

Lielbritānija 1965. gadā nolēma atdalīt salas no savas toreizējās kolonijas Maurīcijas un izveidot tajās militāro bāzi, ko iznomāja Savienotajām Valstīm. Būvējot bāzi Djego Garsijas atolā, laikā no 1968. līdz 1973. gadam aptuveni 2000 Čagosu arhipelāga iedzimto tika pārvietoti uz Lielbritāniju, Maurīciju un Seišelām.

Maurīcija kopš neatkarības iegūšanas 1968. gadā ir pretendējusi uz Čagosu arhipelāgu. ANO Starptautiskā tiesa (ICJ) 2019. gadā ieteica Lielbritānijai atteikties no kontroles pār Čagosu arhipelāgu, bet Londona tiesas lēmumu neievēroja.

Sarunas par salu nākotni starp valstīm sākās 2022. gadā.