Jautāts, kāda būs “Progresīvo” rīcība gadījumā, ja ZZS turpinās “likt kāju priekšā” lēmumam par atbalstu “airBaltic”, Šuvajevs atzina, ka jau tagad ir gatavs uzrunāt Ministru prezidenti un “Jauno vienotību”, iesakot apsvērt ierašanos pie Saeimas opozīcijas frakcijām – Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības -, lai runātu par atbalstu šajā jautājumā.

Šuvajevs domā, ka, ņemot vērā vairāku uzņēmēju organizāciju izteikto atbalstu aizdevuma piešķiršanai “airBaltic” un padziļināti iepazīstoties ar situāciju, arī opozīcijas partiju nostāja šajā jautājumā varētu būt mainījusies.

Vaicāts, vai pastāv iespēja, ka, nepanākot pozitīvu lēmumu “airBaltic” aizdevuma gadījumā, “Progresīvie” atteiksies no satiksmes ministra amata, lai viņus nesaistītu ar transporta nozares samilzušajām problēmām, Šuvajevs atbildēja noliedzoši, atgādinot, ka šī nav pirmā reize, kad ZZS viņiem “apzināti liek kāju priekšā”.

“Ja mēs vēlamies kādu dienu vadīt valsti, un mēs to vēlamies, tad mums ir jāmāk risināt arī šāda līmeņa problēmas,” sacīja Šuvajevs.

Kā ziņots, ZZS Saeimas frakcija šodien sēdē tiksies ar satiksmes ministru Ati Švinku (P) un lems par frakcijas pozīciju attiecībā uz īstermiņa aizdevuma piešķiršanu nacionālajai aviokompānijai “airBaltic”, aģentūrai LETA norādīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

Rokpelnis pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes vēl nevarēja atbildēt par ZZS pozīciju attiecībā uz īstermiņa aizdevuma piešķiršanu “airBaltic”, norādot, ka šodien šo jautājumu skatīs valdības sēdē, kur tiks precizēta informācija.

Viņš klāstīja, ka tas pēc būtības norāda uz to, ka ZZS paustās bažas pirms divām nedēļām bijušas pamatotas, proti, ka informācija neesot bijusi savlaicīgi un pilnvērtīgi sagatavota.

“Tagad mums ir neilgs laiks, lai iepazītos ar to, ko [Satiksmes] ministrija un “airBaltic” maina savā pozīcijā, kas tiek pausts, uzlabots,” sacīja Rokpelnis, norādot, ka ZZS Saeimas frakcijai otrdien ir ārkārtas frakcijas sēde, kurā ieradīsies satiksmes ministrs Atis Švinka (P), un pēc tās ZZS pieņems lēmumu.

Frakcijas sēde notiks pulksten 12.30.

LETA jau vēstīja, ka JV norādījusi, ka “airBaltic” pienesums Latvijas ekonomikai un sabiedrībai ir neapšaubāms.

JV paudusi, ka tā stingri atbalsta īstermiņa aizdevuma piešķiršanu “airBaltic”, lai operatīvi risinātu finanšu sarežģījumus, ko izraisījis straujais aviācijas degvielas cenu pieaugums Tuvo Austrumu konflikta dēļ.

Arī “Progresīvie” atbalsta īstermiņa aizdevumu “airBaltic”, lai stabilizētu uzņēmumu pēc būtiskā aviācijas degvielas cenu kāpuma, kas strauji palielina uzņēmuma izmaksas un ietekmē rentabilitāti, aģentūru LETA informēja “Progresīvie”.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pirmdien bija sasaukusi valdības ārkārtas sēdi, lai vērtētu aktuālo situāciju aviācijas nozarē un Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic”.

Atbilstoši Satiksmes ministrijā skaidrotajam ārējie faktori – konflikts Tuvajos Austrumos, degvielas cenu kāpums un atsevišķu maršrutu apturēšana – ir būtiski ietekmējuši “airBaltic” izmaksas, tāpēc, lai nodrošinātu kompānijas stabilu darbību līdz jaunā biznesa plāna ieviešanai, tai ir nepieciešams 30 miljonu eiro aizdevums.

Taču valdības pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ZZS dēļ vēl nav atbalstījusi. Komisija pie jautājuma atgriezīsies otrdien, 14. aprīlī.

“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro.

Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem.

Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena.

Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla.

Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.

Satiksmes ministrs Švinka norādījis, ka IPO nav vienīgais veids, kā piesaistīt kapitālu, un aviokompānijas vadībai ir dots maksimāli plašs mandāts meklēt iespējas to piesaistīt ar dažādiem finanšu instrumentiem.

Tādējādi 2026. gada uzdevums aviokompānijai esot ne tikai izmaksu samazināšana, bet arī kapitāla piesaiste.