Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka 2026. gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā gada laikā augusi par 4,3%, sasniedzot 1886 eiro.

Kā norāda Latvijas Bankas ekonomiste, 2026. gads iesākās ar pēdējiem gadiem neraksturīgi zemu darba samaksas pieaugumu un līdzīga tendence turpinājusies arī otrajā ceturksnī.

Salīdzinājumam – pēdējo piecu gadu vidējais algu pieaugums sasniedza gandrīz 10% gadā.

Vienlaikus iedzīvotāju pirktspēja vidēji turpina pieaugt, jo algu kāpums joprojām pārsniedz inflāciju.

Opmane skaidro, ka, ņemot vērā stingrākus atalgojuma pieauguma ierobežojumus, salīdzinoši lēnāks algu kāpums bijis sabiedriskajā sektorā, tomēr tas piebremzējies arī privātajā sektorā.

Lēnāks kopējā algu fonda pieaugums bijis valsts pārvaldē, izglītībā un veselības aprūpē, kā arī būvniecībā.

Savukārt algu fonda kāpums relatīvi spēcīgs saglabājies finanšu un apdrošināšanas sektorā, rūpniecībā, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumos.

Viņa arī norāda, ka Latvijas ekonomikas aktivitāte otrajā ceturksnī bijusi gana spēcīga un bezdarba līmenis saglabājies bez būtiskām izmaiņām, bet ārējā ekonomiskajā vidē valda nenoteiktība.

Uzņēmumu aptaujas liecina par noturīgu darbaspēka pieprasījumu, lai gan tuvāko mēnešu nodarbinātības pieaugums tiek vērtēts piesardzīgi.

Opmane prognozē, ka vidējais algu kāpuma temps Latvijā šogad, visticamāk, turpinās būt mērenāks nekā iepriekšējos gados, tomēr pagaidām nav pamata runāt par būtisku algu pieauguma dinamikas pavājināšanos.

Tāpat nav sagaidāms, ka vidējais algu pieaugums atgriezīsies pie iepriekšējo gadu divciparu tempiem.

Ilgtermiņā iespējas palielināt atalgojumu būs saistītas ar darba ražīguma kāpumu.

“SEB bankas” galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka otrā ceturkšņa dati apliecina jau gada sākumā izskanējušos signālus – algu kāpuma sabremzēšanās notiek nedaudz straujāk, nekā gaidīts.

Daļēji šo tendenci var skaidrot ar algu kāpuma palēnināšanos sabiedriskajā sektorā, kur atalgojums audzis par 2,1%, kamēr privātajā sektorā tas palielinājies par 5,4%.

Ņemot vērā spiedienu uz publiskajām finansēm, šāda atšķirība par labu privātajam sektoram, pēc Gašpuiša paustā, varētu nedaudz mazināt spiedienu uz privāto sektoru un valsts finansēm.

Vienlaikus tik lēns algu kāpums sabiedriskajā sektorā agrāk vai vēlāk varētu radīt jaunus izaicinājumus darbinieku motivācijā un piesaistē.

Gašpuitis arī norāda, ka paaugstinātās inflācijas apstākļos vidējās pirktspējas uzlabošanās turpinās, taču vienlaikus pieaug to iedzīvotāju skaits, kuru pirktspēja neuzlabojas vai pat pasliktinās.

Algu kāpuma palēnināšanās, viņaprāt, vēl vairāk aktualizē nepieciešamību veicināt produktivitāti un ekonomikas izaugsmi, jo tie ir galvenie priekšnoteikumi turpmākai atalgojuma konverģencei ar attīstītākajām Eiropas valstīm.

Gašpuitis prognozē, ka atalgojuma kāpums gan šogad, gan nākamgad varētu būt ap 4,5%.

Viņš arī sagaida, ka atšķirība starp algu kāpumu privātajā un sabiedriskajā sektorā par labu privātajam sektoram saglabāsies.

“Luminor Bank” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka algu pieaugums ir lēns, bet vienlaikus arī “noslēpumains”.

Vidējā bruto alga gada laikā augusi par 4,3%, bet darba samaksa par nostrādāto stundu – tikai par 3,9%.

Savukārt reālā darba samaksa jeb pirktspēja palielinājusies par 1,1%.

Vienlaikus Strautiņš vērš uzmanību uz to, ka kopējais algu fonds jeb darba devēju kopējās izmaksas otrajā ceturksnī nomināli augušas par 6,4%, tātad ievērojami straujāk par vidējās algas pieaugumu 4,3% apmērā.

Šo atšķirību palīdz izskaidrot nostrādātā laika pieaugums.

Viņš arī norāda, ka bruto algas mediāna otrajā ceturksnī gada laikā pieauga par 4,3%, bet neto mediāna – par 5,1%.

Šo atšķirību cita starpā ietekmējušas nodokļu izmaiņas, tostarp neapliekamā minimuma palielināšana no 510 līdz 550 eiro.

Strautiņa vērtējumā atšķirība starp bruto un neto mediānas pieaugumu arī norāda, ka ienākumu nevienlīdzība “uz rokas” nedaudz samazinājusies.

Vēsturiskā skatījumā arī algu fonda pieaugums ir salīdzinoši vājš.

Strautiņš norāda, ka jāskatās līdz 2011. gadam, lai atrastu periodu, kad algu fonds nominālā izteiksmē auga lēnāk nekā šogad.

Vienlaikus darba ņēmēju reālie ienākumi ilgākā laikā vidēji ir auguši straujāk nekā reālais iekšzemes kopprodukts.

“Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka dati par šā gada pirmo pusgadu liecina par nozīmīgu un sen neredzētu algu izaugsmes bremzēšanos.

Otrajā ceturksnī vidējā bruto alga pieauga par 4,3%, savukārt CSP pārskatījusi pirmā ceturkšņa algu izaugsmi no sākotnēji lēstajiem 4,2% līdz 4,8%, jo algas privātajā sektorā augušas straujāk, nekā sākotnēji aprēķināts.

Buceniece norāda, ka šādas revīzijas gada vidū ir neierastas, tāpēc iespējamas izmaiņas arī otrā ceturkšņa datos.

Ekonomiste izceļ būtisko atšķirību starp sabiedrisko un privāto sektoru.

Sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa otrajā ceturksnī pieauga tikai par 2,1%, bet privātajā sektorā – par 5,4%.

Sabiedriskajā sektorā tik lēns algu kāpums pēdējo reizi reģistrēts aptuveni pirms desmit gadiem.

To ekonomiste skaidro ar ierobežotajām valdības budžeta iespējām un noteiktajiem algu celšanas ierobežojumiem, savukārt privātajā sektorā algu izaugsmi ierobežo pelnītspējas rādītāju pasliktināšanās.

Vidējā neto alga otrajā ceturksnī bija 1401 eiro, gada laikā palielinoties par 4,4%.

Ņemot vērā 3,3% inflāciju, strādājošo iedzīvotāju pirktspēja vidēji augusi par 1,1%.

Tomēr pirktspēja samazinājusies valsts pārvaldē un aizsardzībā, veselības un sociālajā aprūpē, izglītībā un būvniecībā, bet nav pieaugusi arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē.

Ņemot vērā pirmā pusgada darba samaksas datus, “Swedbank” samazinājusi šā gada bruto algas pieauguma prognozi no 6% līdz 5%.

Buceniece prognozē, ka gada otrajā pusē tālāka algu kāpuma bremzēšanās nav gaidāma, ņemot vērā joprojām samērā zemo bezdarba līmeni un labo ekonomisko aktivitāti.

Strādājošo pirktspēja kopumā, visticamāk, turpinās palielināties, vidējam algu kāpumam nedaudz apsteidzot inflāciju, tomēr pieaugums būs ļoti neliels.

Jau ziņots, ka Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1886 eiro, kas ir par 4,3% jeb 78 eiro vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā.

Tostarp sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 2,1%, sasniedzot 1926 eiro, kamēr privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa pieaugusi straujāk – par 5,4% – un veidoja 1876 eiro.