Volstrītas galvenajiem indeksiem kāpjot, indeksi “Standard & Poor’s 500” un “Nasdaq Composite” atgriezās līmeņos, kādos tie bija pirms ASV un Izraēlas 28. februārī sāktā kara pret Irānu.

Pieauga arī Eiropas biržu indeksi, bet Londonas biržas indekss kāpa tikai par 0,3%, ko noteica naftas cenu krituma ietekme uz enerģētikas uzņēmumu BP and “Shell” akciju cenām.

Āzijas vadošajos akciju tirgos tirdzniecība noslēdzās ar ievērojamiem kāpumiem.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām samazinājās.

ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” otrdien pieauga par 0,7% līdz 48 535,99 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” kāpa par 1,2% līdz 6967,38 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” palielinājās par 2,0% līdz 23 639,08 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,3% līdz 10 609,06 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 1,1% līdz 8327,86 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 1,3% līdz 24 044,22 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien kritās par 7,9% līdz 91,28 ASV dolāriem par barelu.

“Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 4,6% līdz 94,79 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena otrdien kritās par 6,6% līdz 43,37 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien pieauga no 1,1759 līdz 1,1797 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3506 līdz 1,3564 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu kritās no 159,45 līdz 158,84 jenām par dolāru.

Eiro vērtība pret britu mārciņu saruka no 87,06 līdz 86,93 pensiem par eiro.