ZM secina, ka attiecīgie tiesiskā procesā pieņemtie MK sēžu protokollēmumi ir zaudējuši savu regulatīvo nozīmi, jo tajos noteiktie uzdevumi ir izpildīti norādītajos termiņos, un tāpēc to atcelšana nav iespējama.

Ministrijā pauž, ka MK politiskā izšķiršanās, paredzot ZM kā valsts kapitāla daļu turētājai noteikt AS “Latvijas valsts meži” (LVM) ilgāka termiņa piegādes līgumos piemērojamo skujkoku zāģbaļķu cenošanas mehānismu, ir vērtējama kā atbildīga rīcība valsts kapitāla pārvaldībai, īstenojot publiskās intereses.

ZM norāda, ka šāda rīcība balstās valsts pienākumā sekmēt Latvijas koksnes produktu piegāžu ķēdes globālo konkurētspēju sarežģītos ekonomiskos apstākļos.

Tāpat ministrijā informē, ka LVM vērsās pie visiem sadarbības partneriem, ar kuriem bija noslēgti ilgtermiņa līgumi, piedāvājot atbilstošo cenu korekcijas mehānismu.

Tā kā selektīva pieeja šādu jautājumu risināšanā ir pretrunā ar konkurences tiesību regulējumu, tas nav pieļaujams, tāpēc cenu korekcijas mehānisms tika piemērots visiem konkrētā veida līgumiem, kurus komersanti bija noslēguši ar LVM.

Visiem tirgus dalībniekiem bija pilnīgi vienādas iespējas izmantot konkrēto cenu noteikšanas mehānismu, akcentē ZM.

Vienlaikus ministrijā piebilst, ka komersantiem, kuri bija noslēguši atbilstošos līgumus, saglabājās tiesības nepiekrist piedāvātajiem grozījumiem par cenu noteikšanas mehānisma maiņu, tā nodrošinot brīvprātīgu pušu gribas izpausmi un līgumisko attiecību tiesiskumu.

ZM skaidro, ka jebkurš lēmums ir spēkā līdz brīdim, kad to atceļ, izpilda vai to vairs nevar izpildīt.

Šajā gadījumā MK sēžu protokollēmumi ir izpildīti un faktiski zaudējuši spēku.

Tajos noteiktais termiņš ir beidzies – zāģbaļķi ir piegādāti pircējiem, samaksa par tiem ir saņemta, konkrētajiem darījumiem piemērojamie nodokļi ir samaksāti valsts budžetā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ir izstrādāts jauns zāģbaļķu cenošanas mehānisms.

Tāpat LVM ir apliecinājusi, ka tai nepastāv prasījuma tiesības attiecībā uz jau izpildītiem darījumiem, norāda ministrijā.

Jau ziņots, ka Siliņa kokrūpnieku atbalsta lietā sagaidīs visu tiesībsargājošo un kontrolējošo iestāžu vērtējumus, lai izdarītu objektīvus, tiesiski pamatotus un vispusīgus secinājumus.

Siliņas komunikācijas padomnieks Sandris Sabajevs skaidroja, ka tas attiecas gan uz Ģenerālprokuratūras sāktā kriminālprocesa izmeklēšanas secinājumiem, gan Valsts kontroles revīzijas izvērtējumu.

“Tikai pēc visas informācijas saņemšanas un rūpīgas izvērtēšanas būs iespējams lemt par tālāko rīcību, tostarp par iespējamiem atbildības jautājumiem,” uzsvēra Sabajevs.

Jau ziņots, ka ZM veiktajā dienesta pārbaudē nav konstatēts, ka valstij būtu nodarīti zaudējumi, sniedzot atbalstu kokrūpniekiem 2023. gadā, trešdien preses konferencē sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Viņš pauda, ka valdības lēmums par atbalstu kokrūpniekiem 2023. gadā bija korekts un radīja vairāk nekā 52 miljonu eiro papildu ienākumus valsts budžetā.

Savukārt pieņēmumi par iespējamiem zaudējumiem ir hipotētiski un nav pamatoti, uzsvēra ministrs.

Vienlaikus Krauze informēja, ka ZM dienesta pārbaudē konstatēts, ka iepriekš Dienesta pārbaudes komisijai LVM darbinieki snieguši nepilnīgu informāciju.

Krauze rosinās attiecīgām personām disciplinārlietas, kā arī aicinās LVM valdi izvērtēt attiecīgos darbiniekus, kuri piedalījās Ministru kabineta dienesta pārbaudes komisijā.

Ministrs žurnālistiem attiecīgo LVM personu vārdus neatklāja, skaidrojot, ka tie tiks atklāti, kad tiks ierosinātas disciplinārlietas.

ZM valsts sekretāra vietniece nozaru politikas un tirgus jautājumos, dienesta pārbaudes komisijas vadītāja Liene Jansone skaidroja, ka ministrijas dienesta pārbaudes komisijas galvenais uzdevums bija pārbaudīt, vai pieņemtie lēmumi ir pamatoti un datos balstīti un vai tie korekti ietekmēja nozari.

Jansone norādīja, ka komisijā tika identificēts, ka kopš 2022. gada pastāvēja tirgus cenu neatbilstība un tādējādi ZM reaģēja.

Viņa arī papildināja, ka ministrija 2023. gadā izmantoja operatīvos datus, tostarp SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” apkopoto informāciju, Latvijas un citu valstu tirgus datus, kā arī nozares dalībnieku rīcībā esošo informāciju.

Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati netika izmantoti, jo tie ir pieejami ar pusgada vai gada nobīdi, kas neļauj objektīvi un ātri izdarīt lēmumus.

Jansone teica, ka ZM lūdza SIA “KPMG Baltics” izvērtēt LVM otrās šķiras skujkoku zāģbaļķu cenošanas mehānismu un tā ekonomisko ietekmi, un secināts, ka to cenošana atbilda LVM noteiktajai ilgtermiņa pārdošanas mērķu sasniegšanai.

Vienlaikus “KPMG Baltics” ziņojumā norādīja, ka lēmuma par atbalstu pieņemšanas laikā izsoļu cena Latvijā bija krietni augstāka nekā vidēji Eiropā.

Krauze skaidroja, ka 2023. gadā bija nepieciešama operatīva rīcība un gadījumā, ja tiktu gaidīti CSP dati, sniegtais atbalsts būtu pārāk vēlu.

LVM cenošanas mehānisms tika izstrādāts 2021. gadā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā un nav pietiekami elastīgs attiecīgajā tirgus situācijā, norādīja ministrs, piebilstot, ka ZM informēs tiesībsargājošās institūcijas par šo faktu, lai tās varētu izmeklēt LVM darbinieku rīcību cenošanas mehānisma izstrādes laikā.

Tāpat Krauze pauda uzskatu, ka LVM cenošanas procedūrām ir jābūt elastīgākām un jāseko līdzi tirgum, kā arī Latvijai jārīkojas un jāsakārto regulējums līdzīgi kā to dara Zviedrija, kur šādus lēmumus par atbalstu nozarei pieņem uzņēmuma līmenī.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūrā 23. martā sākts kriminālprocess par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, tādējādi radot zaudējumus LVM.

Pērn 20. novembrī Ģenerālprokuratūrā tika sākta prokurora pārbaude par to, vai, lemjot par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, valsts amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām.

Pārbaudē konstatēts, ka iegūtās ziņas norāda uz iespēju, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, veicot cenu korekciju LVM ilgtermiņa līgumos, informēja prokuratūrā.

Līdz ar to Ģenerālprokuratūrā sākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā”.

Vienlaikus ar kriminālprocesa sākšanu prokurora pārbaude nav pabeigta, un tā Ģenerālprokuratūrā tiek turpināta, tostarp sadarbībā ar Valsts kontroli.

Iepriekš Dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības palīdzību saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils.

Ziņojumā tika minēti vairāki fakti, kas lika šaubīties par piešķirtā atbalsta pamatotību.

Komisija norādīja, ka 2023. gada informatīvais ziņojums “Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu” bijis sagatavots nekvalitatīvi, un tajā sniegtā informācija bija vienpusēja, jo balstījās tikai uz nozares asociācijas viedokli, bet ZM neveica visaptverošu analīzi.

Pārbaudes komisija secināja, ka minētā ziņojuma sagatavošanā netika iesaistīta LVM, netika veikta visaptveroša datu iegūšana un analīze, kas, komisijas ieskatā, norāda uz objektivitātes trūkumu.

Vienlaikus komisija norādīja, ka kopš minētā ziņojuma izstrādes, virzības un izpildes ir jau pagājuši divi gadi, līdz ar to atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumam nevar ierosināt disciplinārlietu.

“Līdz ar to var secināt, ka ir iestājies noilgums,” teikts komisijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.

Tāpat vēstīts, ka LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš pērn oktobrī nolēma atkāpties no amata.

TV3 raidījums “Nekā personīga” tolaik vēstīja, ka viņš no amata, visticamāk, atkāpies politiska spiediena dēļ – atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.

Raidījums norādīja, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, norādot, ka tā būtu līdzekļu izšķērdēšana.

Premjeres Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība kokrūpniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu, atzīmēja raidījums.

“Nekā personīga” minēja, ka 2023. gadā lielākie kokrūpnieki sāka celt trauksmi, ka Krievijas karš Ukrainā sabremzējis būvniecības aktivitāti reģionā.

Tā ietekmē samazinājās zāģmateriālu noiets un cenas kritās.

Tas visvairāk ietekmēja lielos eksportētājus, kuri LVM izsolēs bija nosolījuši trīs gadu skuju koku zāģbaļķu līgumus par augstām cenām.

Nozari pārstāvošās asociācijas vērsās pie LVM, piedāvājot noteikt “konkurētspējīgu cenu”, bet LVM vadība atteicās to darīt, skaidrojot, ka tas būtu ne tikai nesaimnieciski, bet arī pretlikumīgi.

LVM atbildes vēstulē, kuru parakstījis Putniņš un pārējie valdes locekļi, skaidrots, ka šāds lēmums miljonos eiro samazinātu LVM ieņēmumus un, tā rīkojoties, tiktu izšķērdēti valsts līdzekļi.

Tas esot jāvērtē arī Eiropas Savienības līguma kontekstā, jo var tikt uzskatīts kā valsts atbalsts, kas kropļo konkurenci.

Taču 2023. gada nogalē zemkopības ministrs Krauze un ministrijas toreizējais valsts sekretārs, vienlaikus arī valstij piederošo LVM akciju turētājs, tagadējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs valdībai iesniedza informatīvo ziņojumu par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu, kurā, kā min raidījums, tika mēģināts panākt iespaidu, ka nozarē ir ārkārtas situācija, Latvijas zāģētavas konkurencē augsto resursu cenu dēļ zaudē Ziemeļvalstīm, tāpēc tirgus stabilizācijai LVM jau noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem faktiski jādod atlaides.

Vienlaikus, pēc raidījumā vēstītā, tam iebilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), norādot, ka problēmas biznesā kokrūpniekiem ir tikai vienu gadu, bet iepriekšējie gadi meža nozares produkcijas eksportētājiem nesuši rekordlielu peļņu: 2021. gadā – 201 miljonu eiro un 2022. gadā – 102 miljonus eiro, kā arī, ka sagaidāmā krīze ir tikai prognoze.

Tāpat tika izteiktas bažas, ka ar šādu cenu samazinājumu ilgtermiņa līgumos tiek atbalstīti tikai lielie kokrūpnieki, nevis visa nozare.

Ņemot vērā Krauzes vadītās ministrijas ziņojumu, valdība uzdeva nodrošināt, ka no 2024. gada 1. janvāra LVM zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos ar komersantiem piemēro, nevis viņu nosolītās, bet krietni mazākās vidējās svērtās zāģbaļķu cenas.

Un lika ziņot, kādu iespaidu tas atstās uz LVM ieņēmumiem, un tika secināts, ka LVM peļņa ceturksnī samazinājās par 7,54 miljoniem eiro.

Gada laikā peļņas samazinājums nav ticis vērtēts, taču raidījums norāda, ka šis zāģētavām labvēlīgais valdības lēmums LVM izmaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Tāpat ziņots, ka LVM šogad janvāra beigās vērsās tiesā ar prasības pieteikumu par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem, vienlaikus lūdzot tiesu apturēt šo līgumu darbību līdz brīdim, kad stāsies spēkā tiesas nolēmums.

Tiesa 24. martā ir apmierinājusi LVM pieteikumu par pagaidu aizsardzību civillietā par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Līdz ar to no 2026. gada 25. marta LVM ir pārtraukusi kokmateriālu piegādes konkrētajā procesā iesaistītajiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumu turētājiem.