Grozījumu izstrādātāju ieskatā pašreizējais regulējums nepietiekami skaidri definē pedagogu profesionālās brīvības robežas, kā arī nereti rada spriedzi starp normatīvajiem aktiem un ikdienas praksi izglītības iestādēs.

Tāpat praksē bieži rodas domstarpības starp pedagogiem un izglītojamo vecākiem par mācību procesa organizēšanu un vērtēšanu.

Likumprojekts paredz līdzsvarot vecāku iesaisti izglītības procesā, uzsverot, ka būtiskākie jautājumi būtu skatāmi izglītības iestādes padomes līmenī, nevis individuālu lēmumu veidā.

Tādējādi iecerēts stiprināt savstarpējo uzticēšanos un mazināt konfliktus starp pedagogiem un vecākiem.

Likumprojekta anotācijā ir atsauce uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumiem, kuros uzsvērts, ka pedagogu profesionālā autonomija ir būtisks priekšnoteikums kvalitatīvai izglītībai.

OECD norāda, ka pedagogiem jābūt iespējai plānot un organizēt mācību procesu, pielāgot to skolēnu vajadzībām un iesaistīties izglītības attīstībā kā līdzautoriem.

Likumprojekts paredz stiprināt pedagogu tiesības patstāvīgi īstenot mācību saturu, izvēlēties mācību metodes un vērtēšanas pieejas, vienlaikus ievērojot valsts izglītības standartus.

Vienlaikus likumā iecerēts precizēt izglītības iestāžu atbildību domstarpību gadījumos starp pedagogiem un izglītojamo ģimenēm.

Plānots, ka izglītības iestāžu vadītājiem būs jānosaka kārtība, kādā risina šādus konfliktus, lai nodrošinātu skaidrāku sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm.

Grozījumi skar arī skolu pārvaldības jautājumus, tostarp paredzēts precizēt pedagoģiskās padomes kompetences un dibinātāja pārstāvja lomu lēmumu pieņemšanā.

Likumprojekts par pedagogu profesionālās autonomijas stiprināšanu izstrādāts, balstoties uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšlikumiem.

Projekta anotācijā norādīts, ka grozījumus atbalsta arī Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.