Vienlaikus Pistoriuss iepazīstināja ar Bundesvēra attīstības plānu. Abu dokumentu detaļas ir noslepenotas.

“Krievija pārapbruņojoties gatavojas militārai pretstāvei ar NATO un militāra spēka pielietošanu uzskata par likumīgu instrumentu savu interešu īstenošanai,” brīdināja ministrs.

Dokumentā norādīts, ka Krievija “rada priekšnoteikumus militāram uzbrukumam NATO valstīm” un jau tagad īsteno hibrīdkara operācijas, tajā skaitā arī pret Vāciju.

Maskava Rietumus uztver kā principiāli naidīgus, cenšas graut NATO vienotību, atraut ASV no Eiropas, panākt alianses krahu un paplašināt savu ietekmes sfēru, uzsvēra Pistoriuss.

Viņš norādīja, ka spiegošana, diversijas, kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas vairs nav izņēmums, bet kļuvušas par pastāvīgu apdraudējumu.

“Mēs pārveidosim Bundesvēru par stiprāko konvencionālo armiju Eiropā. Īstermiņa perspektīvā mēs paaugstinām savas aizsardzības spējas, vidējā termiņā tiecamies pēc ievērojamas potenciāla palielināšanas, bet ilgtermiņā nodrošināsim tehnoloģisko pārsvaru,” aprakstot armijas attīstības ieceres, pavēstīja Pistoriuss.

Stratēģijas autori uzskata, ka pārākums informātikā, pašu sistēmu noturība un tīklveida sadarbība noteiks nākotnes kara iznākumu. Dati kļūst par ieroci, bet mākslīgais intelekts papildina un paplašina cilvēka iespējas. Bundesvēram jānodrošina informatīvais pārākums un pretiniekam tas jāatņem, cita starpā palielinot uzbrukuma un aizsardzības potenciālu kosmosā un kibertelpā.

Saskaņā ar stratēģijas autoru prognozēm gaidāmais karš tiks vests, vienlaikus izmantojot gan pagātnes, gan nākotnes metodes. Augstās tehnoloģijas tiks izmantotas līdztekus lētiem lidrobotiem. Lai Vācijai nebūtu jāizmanto augsto tehnoloģiju ieroči pret pretinieka masveida sistēmām, stratēģija paredz augsto un masveida tehnoloģiju apvienošanu.

Par pretinieka mērķiem kļūst gan valsts, gan ekonomika, gan pilsoņi. Apdraudēta ir visa Vācijas sabiedrība, uzsver stratēģijas autori. Pēc viņu domām, pretinieks mērķtiecīgi dzēsīs robežas starp fronti un aizmuguri, civilo un militāro sfēru, iekšējo un ārējo drošību. Tāpēc Bundesvēram jādarbojas sadarbībā ar visām valsts varas institūcijām, vienlaikus koncentrējoties uz uzdevumiem, ko var atrisināt tikai armija.

Stratēģijas autori norāda, ka tāldarbības sistēmas daudzkārt palielina draudus kaujas laukā un vairs nepastāv drošas aizmugures zonas. Bundesvēram jāiegūst vairāk augstas precizitātes tāldarbības ieroču, kā arī jāattīsta daudzlīmeņu pretgaisa aizsardzība.

ASV sava politiskā un militārā potenciāla dēļ joprojām ir neaizstājams NATO sabiedrotais, tomēr Bundesvēram jāuzņemas lielāka loma aliansē, un tas pasludināts par militāri stratēģisko prioritāti.