Jau daudzus gadus Lielās talkas akcenti no gružu vākšanas pārbīdījušies uz labiekārtošanas projektiem, tomēr joprojām daudzviet neko nevar pasākt, pirms nav uzlasīti citu atstātie atkritumi.

Ventspils ielas parkā blakus bērnu laukumam apkaimes biedrības “Ziemeļu priekšpilsēta Liepājā” vairākas aktīvistes stāda ziemciešu dobi.

Pašlaik no podiņiem izņem mazus dēstus, taču pamazām pelašķi, šarlaksarkanās bitenes, agerātveida ziemasteres, kaķu mētras, rudbekijas – kopumā 11 nosaukumu ziemcietes – sakuplos un priecēs līdz pat rudenim.

Kopā ar Liepājas Komunālo pārvaldi dekoratīvie augi izvēlēti ar tādu aprēķinu, lai būtu piemēroti sausai, vējainai, saulainai vietai un lai to ziedēšanas laiks izstieptos iespējami garāks – no jūnija līdz pirmajām rudens salnām.

“Esam priecīgi, ka pašvaldība mums nāca pretī, ka ieklausās Ziemeļu priekšpilsētā,” saka biedrības vadītāja Kristīne Dzelme.

“Komunālā pārvalde ierīkoja dobi, dārzniece Alda Damberga izvēlējās stādus.”

Te augs 120 ziemcietes un vēl lavandas, kopā 135 stādiņi, kā arī Meņģeļu dārzniecības uzdāvinātās atraitnītes, kas priecēs uzreiz, pirms sazaļos tikko sastādītais.

Biedrība uzņemas atbildību laistīt un kopt augus visas vasaras garumā.

Ventspils ielas parkā uzliks soliņus, tas ir iedzīvotāju līdzdalības budžeta projekts, kuru arī pieteica apkaimes aktīvisti.

“Būs, kur piesēst jaunajām māmiņām, pabarot un pārtīt mazulīšus. Tepat ir liels laukums, kur var vingrot un diskutēt. Centīsimies padarīt patīkamāku vidi. Tā kā šī ir vienīgā zaļā zona, kas apkaimei atstāta, uz pasākumiem koncentrēsimies šeit,” stāsta Kristīne.

Pirmā dobe ir tuvāk krustojumam, ieejai parkā, taču biedrība vēlas iesākto turpināt kopā ar pašvaldību. Jo šajā parkā vispār nav puķu dobju, iedzīvotāju ierosinātā būs iesākums.

“Mēģināsim darīt visu, lai šeit būtu ļoti jauki. Katrā stūrītī kādas iespējas kaut ko darīt, kaut ko saredzēt un saklausīt,” pauž K. Dzelme.

Lielo kaimiņu talku rīko biedrība “JaunLiepāja”. Annas tirgus laukuma malā pie Autoru ielas zib grābekļi un čaukst maisi.

Pēc ziemas atklājies, ka šajā laukuma galā ir biezs kultūrslānis ar izsmēķiem, kas krājušies ilgākā laika posmā.

“Šis ir, nu, vienkārši…” – Ievai Balodei-Ziemelei trūkst vārdu. “Laukumā “populārākā prece” ir izsmēķi, vairāk nekas īsti ne. Tas nozīmē to, ka nav kur likt,” viņa uzsver.

Laukums nav privāta, bet pašvaldībai piekrītoša teritorija.

Tā kā biedrība rīko tirdziņu, kur vējā mēdz lidot maisiņi un cimdi, paši skatās līdzi, lai pēc tam nepaliktu gruži.

Pie elektroauto uzlādes stacijas būtu vieta, kur uzlikt gružu urnu, bet tādas nav. Līdzīgi Jaunliepājā nav arī dzelteno urnu suņu ekskrementiem, un vietējie smejas, ka viņi jau vedot suņus kakināt uz Vecliepāju.

Biedrības ļaudis atvēruši vārtus no Autoru ielas puses, kur sakopj pagalmu, vēlāk te smaržos lielais talkas zupas katls.

Barbara Freiberga pastāsta, ka pasaimniekot šeit tikuši, pateicoties kaimiņam Vilmāram Bogdanovam, kuru uzrunājuši, un viņš teicis, lai tik nāk un izmanto šo teritoriju.

“Jautājām, vai varam uztaisīt te dobes. Varat. Var, mēs te kinovakarus taisīsim? Jā!”

viņa pastāsta.

Vaicājusi, kāpēc Vilmārs tā visam piekrīt, un viņš atteicis, ka tas viss patīkot.

Biedrība bez maksas tika pie paletēm, dabūja palīgus, kas atved. Tā ka šovasar jaunliepājnieki aicinās šeit ir jaukām brīvdabas aktivitātēm.