Šim apgalvojumam pilnībā piekrīt 59% respondentu, bet vēl 33% drīzāk piekrīt, savukārt 3% tam drīzāk nepiekrīt.

Skolas vides nozīmi augstāk vērtē gados jaunāki cilvēki.

Vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem tam pilnībā piekrīt 68% respondentu, bet vecumā no 30 līdz 39 gadiem – 69%.

Aptaujas dati liecina, ka pārliecība par skolas vides nozīmi ir augsta neatkarīgi no respondentu izglītības līmeņa.

Visaugstākais viennozīmīgas piekrišanas līmenis novērots respondentiem ar augstāko izglītību, tomēr arī citās grupās kopējais atbalsts šim apgalvojumam saglabājas augsts.

Pētījuma autori norāda, ka, runājot par izglītības kvalitāti, nereti uzmanība tiek pievērsta mācību saturam un vērtēšanas sistēmām, taču nozīmīga loma ir arī videi, kurā bērns mācās.

Tajā ietilpst gan telpu kvalitāte un funkcionalitāte, gan iespējas kustēties, sadarboties un radoši izpausties, kas ietekmē skolēnu motivāciju un mācību rezultātus.

Viņi atsaucas uz Eiropas Komisijas pētījumu par ilgtspējīgu mācību vidi Eiropas Savienībā, kurā secināts, ka kvalitatīva skolas vide uzlabo gan skolēnu akadēmiskos rezultātus, gan labbūtību.

Piemēram, labi apgaismotas un ventilētas telpas, kā arī elastīgi pielāgojama mācību vide veicina koncentrēšanos un iesaisti mācību procesā.

Tāpat būtiska ir piekļuve dabai, kas var uzlabot kognitīvās spējas un mazināt stresu.

Pētījums veikts aprīlī, aptaujājot 1000 iedzīvotājus visā Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.