Viņš norādīja, ka nākamās nedēļas pirmdienā, 21. septembrī, visu triju Baltijas valstu premjeri nāks ar vienotu pozīciju “Rail Baltica” jautājumā, ko izklāstīs arī Eiropas Komisijai. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas plāns paredzēs vienotu viedokli gan par projekta termiņu, gan budžetu.

Kulbergs nākamajā pirmdienā sola arī iepazīstināt ar pieciem galvenajiem elementiem, kā samazināt “Rail Baltica” izmaksas par vairākiem miljardiem eiro. Arī par to visām Baltijas valstīm esot jābūt vienotām. “Pieņemot lēmumus, varēsim par daudziem miljardiem samazināt izmaksas, kas arī ir tas, ko Brisele no mums sagaida, lai būtu veiksmīgākas sarunas par naudas piešķiršanu,” teica premjers.

Viņaprāt, tas esot liels solia uz priekšu, ka visas trīs Baltijas valstis “Rail Baltica” jautājumu tālāk virza kopīgi. “Atsevišķi mēs esam vāji. Kopā mēs esam spēcīgāki, un, ja kopā vienojamies, tad varam daudz veiksmīgāk projektu realizēt un saņemt finansējumu,” teica Kulbergs.

“Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.