Viņa raksta, ka Eiropas prokuratūras izmeklētāju atklājumi par iespējamiem pārkāpumiem vēlēšanu informācijas tehnoloģiju sistēmās izgaismo nopietnu problēmu – valsts pārvaldes spēju vadīt digitālos projektus.

Siliņa atzīmē, ka Čudars jau ir uzdevis auditēt Valsts Digitālās attīstības aģentūras (VDAA) pārvaldītās sistēmas un iepirkumus.

Tāpat šodien krīzes vadības sēdē plānots skatīt lēmumu nodot Saeimas vēlēšanu sistēmu izstrādi valstij daļēji vai pilnībā piederošām kompānijām “Latvijas mobilais telefons” (LMT), “Tet” un “Latvijas valsts meži” (LVM).

“Taču ar to nepietiek. Nepieciešama valsts digitālo projektu pārvaldības radikāla pārmaiņa, padarot šo jomu caurskatāmu, uzticamu un konkurētspējīgu,” uzsver premjere.

Viņa norāda, ka Čudara uzdevums ir ne tikai novērst riskus, bet arī atjaunot sabiedrības uzticēšanos valsts IT projektiem.

Tas nozīmē konkrētus turpmākos soļus, skaidrus termiņus un ciešu sadarbību ar kolēģiem valdībā, raksta Siliņa.

Premjere pēc šodien notikušās Ministru kabineta krīzes vadības sēdes norādīja, ka no Čudara sagaida kopējo piedāvājumu pēc apspriešanās ar citām ministrijām, kurās ir nozīmīgi IT iepirkumi, kā atjaunot arī uzticību valsts digitālo projektu pārvaldībai.

Savukārt Čudars pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka Siliņas dotais uzdevums ir pilnībā skaidrs, jo nozare saskārusies ar plašu Eiropas prokuratūras izmeklēšanas darbību kopu, kuras rezultātā ļoti būtiskam skaitam IKT sektora uzņēmumu un arī amatpersonām esot dažāda veida kriminālprocesa statusi.

“Ilgākā laika periodā bijušas problēmas,” situāciju raksturoja Čudars.

Viņš sacīja, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbs un priekšlikumi Siliņas uzdevuma izpildei būs saistīti ar vairākiem jautājumiem.

Pirmais esot jautājums par IKT sektora līdzšinējo iepirkuma sistēmu un tās iespējamo uzlabojumu, novēršot turpmāk jebkādas iespējas nelikumībām un ļaunprātībām šajā jomā.

Otrais jautājums esot saistīts ar iespējamām strukturālām izmaiņām, kas saistītas ar IKT sektoru valsts pārvaldē kopumā.

Viņš tostarp atzīmēja, ka sistēma nav pilnībā centralizēta un ir lielā mērā sašķelta.

Trešais esot jautājums par nākotni – kā caur strukturālām izmaiņām atjaunot uzticību nozarei.

Kā ziņots, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izbeigusi līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju “RIX Technologies” un tā vietā rosina nodot vēlēšanu sistēmu izstrādi LMT, “Tet” un LVM.

Ministri šodienas krīzes vadības sēdē atbalstīja šī jautājuma nodošanu minētajiem uzņēmumiem.

Kā informēja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra padomniece Sabīne Spurķe, šādas izmaiņas piedāvātas, “lai nodrošinātu Saeimas vēlēšanu norises neapšaubāmu leģitimitāti un izvairītos no iespējamiem reputācijas riskiem”.

Tieši konkrētos uzņēmumus kā darbu veicējus VARAM piedāvājot, jo “to pārvaldībā ir iesaistīta valsts, tās ir īstenojušas nozīmīgus valsts informācijas tehnoloģiju infrastruktūras projektus un tajās darbojas augsti kvalificēti speciālisti”.

VARAM iecerētais risinājums paredz, ka Ministru kabineta uzdevumā programmatūras izstrādes līgumi tiktu slēgti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā paredzēto normu par iepirkuma izņēmumu.

Izstrādes līgumos plānots ievērot līdz šim no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) puses noteiktos būtiskos izstrādes termiņus, lai nodrošinātu sākotnēji 2025. gada rudenī starp CVK un VDAA definēto laika plānu Vēlēšanu platformas tehnoloģiskajam nodrošinājumam.

Ministrijā informē, ka līgums ar vēlēšanu platformas izstrādātāju “RIX Technologies”, kas Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogos veikta iepirkuma rezultātā ieguva tiesības veikt Vēlēšanu platformas programmēšanas darbus, izbeigts, jo šis uzņēmums līdz pat šim brīdim nav izpildījis savas no darba uzdevuma izrietošās saistības.

Čudars nesen Saeimā stāstīja, ka ir noslēgts līgums par vēlēšanu sistēmu pielāgošanu Saeimas vēlēšanām.

Toreiz ministrs stāstīja, ka uzņēmums “Rix Technologies” esot apliecinājis, ka darbus var paveikt līdz 30. jūnijam, tomēr vērsis uzmanību uz atsevišķiem šķēršļiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) pauda, ka LVM ir uzņēmums, kas vēsturiski, kad to vadīja Roberts Strīpnieks, attīstīja spēcīgu informācijas tehnoloģiju komandu, kura ir radījusi unikālas informācijas tehnoloģiju sistēmas mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai, piemēram, “LVM GEO”, kura ir pieejama ne tikai uzņēmuma vajadzībām, bet arī kā aplikācija ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Ņemot vērā LVM pieredzi informācijas tehnoloģiju jomā un to, ka tas ir valstij piederošs stratēģisks uzņēmums, LVM var palīdzēt situācijās, kad ir šaubu ēna par privātiem uzņēmumiem, sacīja ministrs.

Mobilo sakaru operators LMT skaidroja, ka, ņemot vērā uzņēmuma tehnoloģisko speciālistu lielo pieredzi un zināšanas, LMT grupa ir atsaukusies uz VDAA aicinājumu atbalstīt vēlēšanu procesa kritisko papildinājumu pieprasījumu ieviešanu saīsinātos termiņos.

LMT ir iepazinies ar patlaban pieejamo ierobežoto informāciju un izteicis indikatīvu piedāvājumu darbu veikšanai.

Savukārt “Tet” norādīja, ka patlaban notiek sarunu process par sadarbības principa un apjoma definēšanu.

Plašāku komentāru un informāciju “Tet” varēs sniegt tuvākajā laikā.

Savukārt “RIX Technologies” norādīja, ka ir saņēmis VDAA vēstuli par līguma laušanu, iepazīsies ar tajā minēto argumentāciju un tad sniegs komentārus.

Tāpat vēstīts, ka Valsts policija (VP) Eiropas Prokuratūras (EPPO) sāktajā kriminālprocesā aizdomās par krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos IT iepirkumos aizturēja 21 personu, tostarp valsts amatpersonas.

Šajā lietā apcietinājums kā drošības līdzeklis piemērots nu jau atstādinātajam publisko iepirkumu speciālistam Ainaram Bideram, bijušajam VDAA direktoram Jorenam Liopam un “Corporate Solutions” uzņēmumu grupas īpašniekam un vadītājam Aigaram Cerusam, kurš vēlāk no apcietinājuma tika atbrīvots.

Kriminālprocess sākts pērn gada nogalē, un tas kvalificēts pēc Krimināllikuma pantiem par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā organizētā grupā.

Pēc izmeklēšanā iegūtās informācijas, organizēta personu grupa noslēgusi nelikumīgu slepenu vienošanos, lai iepriekš noteiktu uzvarētājus publiskajos iepirkumos vismaz sešos projektos, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, līdz 1,5 miljonu eiro apmērā.

Pastāv aizdomas, ka līgumi nelikumīgi nodrošināti ar valsts amatpersonu palīdzību, savukārt nelikumīgi iegūtā peļņa sadalīta starp iesaistītajiem.

EPPO preses paziņojumā bija teikts, ka dažu projektu īstenošana var radīt arī potenciālus valsts drošības riskus, jo tie varētu ietekmēt vēlēšanas un demokrātiskās procedūras.

Līdzīgas bažas par draudiem demokrātiskajiem procesiem ir izteikuši arī vairāki politiķi, tostarp Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.