Valsts kontrolē norāda, ka pabeigta kopīga starptautiska 12 augstāko revīzijas iestāžu situācijas izpēte par MI ieviešanu publiskajā sektorā, tajā analizēta arī Latvijas situācija.

Secināts, ka Latvijas valsts iestādes MI ieviešanā atrodas līdzvērtīgā attīstības posmā ar citām situācijas izpētē vērtētajām valstīm un saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem.

Ziņojumā izmantoti arī Valsts kontroles iepriekš veiktās situācijas izpētes “Mākslīgā intelekta ieviešana un izmantošana Latvijā” secinājumi.

Starp būtiskākajiem šķēršļiem izceļas skaidri definētu MI ieviešanas mērķu un ieguvumu trūkums un nepilnīgi izveidota normatīvā un tehniskā vide jeb infrastruktūra.

Tāpat nepieciešams stiprināt cilvēkresursu zināšanas un prasmes, kā arī uzlabot MI ieguldījumu caurskatāmību un sadarbību starp iestādēm.

Šie izaicinājumi ir raksturīgi ne tikai Latvijai, bet arī daudzviet citur pasaulē.

Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere norāda, ka kopīgais ziņojums apliecina, ka mākslīgā intelekta ieviešana publiskajā sektorā nav tikai tehnoloģiju jautājums – izšķiroša nozīme ir skaidrai stratēģijai, institūciju sadarbībai un spējai mērīt, kādu reālu ieguvumu mākslīgais intelekts sniedz sabiedrībai.

Situācijas izpētē un kopīgā ziņojuma sagatavošanā iesaistījās 12 valstu augstākās revīzijas iestādes – Albānijas, Francijas, Igaunijas, Itālijas, Izraēlas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Šveices, Ziemeļmaķedonijas un Latvijas.

Izpēte veikta no 2024. gada maija līdz 2025. gada decembrim.

Ziņojumā iekļauti deviņi jautājumu bloki – mākslīgā intelekta stratēģija, normatīvais regulējums un vadlīnijas, budžets, infrastruktūra, informācijas drošība, digitālais briedums, mākslīgā intelekta projekti publiskajā sektorā, cilvēkkapitāls un dabiskās valodas apstrāde.