Vairākās rekomendācijās tika mudināts veicināt naida runas un naida noziegumu apkarošanu, diskriminācijas novēršanu, uzlabot bērnu tiesību aizsardzību, nodrošināt personu ar invaliditāti tiesības, novērst cilvēku tirdzniecību, vairot dzimumu līdztiesību, sociālo iekļaušanu, minoritāšu, migrantu, bēgļu, patvēruma meklētāju un LGBTI personu tiesību aizsardzību, kā arī palielināt patvēruma procedūru pieejamību.

Latvijas delegācijas vadītājs, ĀM valsts sekretārs Andžejs Viļumsons, prezentēja Latvijas nacionālo ziņojumu par paveikto cilvēktiesību jomā kopš 2021. gada.

Viņš uzsvēra Latvijas progresu tiesiskuma stiprināšanā, sabiedrības integrācijā, vardarbības pret sievietēm novēršanā, dzimumu līdztiesības veicināšanā nodarbinātībā un izglītībā.

Viņš pievērsās Nacionālā rīcības plāna “Par sievietēm, mieru un drošību” ieviešanai, kā arī civilās partnerības institūta izveidei.

Tika izcelta arī Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvā protokola (OPCAT) un Stambulas konvencijas ratificēšana.

Latvijas ziņojuma sagatavošanā un izskatīšanā piedalījās nozaru ministriju un Ģenerālprokuratūras pārstāvji.

Ziņojuma sagatavošanā notika arī konsultācijas ar pilsonisko sabiedrību.

Latvijas cilvēktiesību situācijas izskatīšanā piedalījās 81 ANO dalībvalsts.

Vairākums valstu atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto cilvēktiesību stiprināšanā, piemēram, Stambulas konvencijas ratificēšanu, dzimumu līdztiesības sekmēšanu, partnerības institūta izveidi, sociālās iekļaušanas sekmēšanu un darbu sabiedrības integrācijas jomā.

Vispārējā periodiskā pārskata laikā Latvija saņēma 244 rekomendācijas – citu ANO dalībvalstu ieteikumus cilvēktiesību aizsardzības un nodrošināšanas turpmākai pilnveidošanai.

ĀM akcentē, ka Latvija izvērtēs saņemtās rekomendācijas un pēc to izskatīšanas Ministru kabinetā sniegs ANO savu viedokli par katru no tām.

ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata laikā katras ANO dalībvalsts cilvēktiesību situāciju izvērtē ik pēc pieciem gadiem.

Iepriekš Latvijas cilvēktiesību situāciju izskatīja 2011., 2016. un 2021. gadā.

Valsts izvērtēšana balstās uz valsts iesniegto nacionālo ziņojumu, ANO dokumentos ietverto informāciju un citu iesaistīto – Tiesībsarga, Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un nevalstisko organizāciju – iesniegtās informācijas apkopojumu.

Jau rakstīts, ka nestabilitāti koalīcijā Saeimas rudens sesijā radīja tajā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības deputātu lēmums atbalstīt opozīcijas rosināto lēmumu Latvijai izstāties no Stambulas konvencijas.

Vēlāk gan Saeimas deputātu vairākums pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma nolēma uz šī parlamenta sasaukuma laiku atlikt lemšanu par iespējamo izstāšanos no konvencijas.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā 2024. gada 1. maijā.

Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē.

Tāpat dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.