Pieredzes un ieteikumu apkopošanas pirmsākumi bija 2000. gadā, kad profesore Anita Līdaka uzaicināja U. Novicki uz Liepājas Pedagoģijas akadēmiju lasīt lekcijas par kriminoloģiju un deviantu uzvedību.

“Paņēmu gudru vīru teorētiskus prātuļojumus, bet tas man sāka palikt neinteresanti, un domāju, ka studentiem arī. Lasu viņiem grāmatu gudrības, bet topošajiem sociālajiem darbiniekiem, treneriem, skolotājiem vajag kaut ko reālāku.

Sāku atcerēties visu to, kas manā darbā ir bijis, kā esmu to vērtējis un ko esmu cilvēkiem ieteicis, lai viņi izmaina un tad būs lielākā drošībā,”

viņš pastāsta.

Tad nu studenti teikuši, ka lekcijas būtu jāapkopo grāmatā.

U. Novickis pievērš uzmanību tam, ka grāmata nav radīta sausi, ar striktām formulām un norādījumiem, bet ar nelielu humora, pat ironijas devu, jo

mazliet ar jokiem un piedzīvojumiem gudrība aizķeras galvā labāk.

Grāmata vērtīga ar to, ka liela uzmanība veltīta cilvēku izvēlēm attiecībā uz personisko drošību, kuras jāizdara, lai zagļi, laupītāji, huligāni un pāridarītāji vispār turētos pa gabalu.

Šeit apskatīti dažādi drošības aspekti – uz ielas, mājās, internetā, sabiedriskajā transportā, ārvalstu ceļojumā, īpašas sadaļas veltītas bērnu, pusaudžu, jauniešu drošībai.

Arī viesojoties skolās, LPP priekšnieks uzsver to, kas ar bērnu var notikt svešā vietā, svešā kompānijā un lietojot alkoholiskus dzērienus vai citas vielas, kur viņš ir neaizsargāts.

“Te ir tas moments, kāpēc bērni reizēm pazūd un cieš no veselības problēmām.

Ja bērns vai pusaudzis ir kaut ko lietojis, viņš grib nolīst tur, kur viņu neviens neredzēs.

Un tā ir kļūda. Mūsu draugi dzērāji noliekas redzamā vietā, aizmieg un zina, ka kāds noteikti izsauks policiju un viņus aizvedīs uz attiecīgu atpūtas telpu. Ja bērns paliek ārā, kad ir mīnus 20 vai lietotais dzēriens pārņem visu veselību, neviens neizsauks palīdzību, ja esi aizlīdis aiz krūmiem vai betona bluķiem,” viņš skaidro.

Grāmatu var pasūtīt apgāda “Jumava” vietnē ar piegādi vai meklēt grāmatnīcās.