Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Tur interesentiem piedāvā zobārstniecības klīnikas apmeklējumu, kur par daudz zemākām cenām un arī ātrāk nekā Latvijā var tikt pie “mūžīgā smaida” jeb mirdzošiem zobu implantiem.
Kurš uzņemsies atbildību par sekām?
“Latvijas pacientu izvēli par labu ārvalstu klīnikām parasti virza “trīs vaļi”: cena, šķietams ātrums un agresīvs mārketings,” pauž zobārstniecības klīnikas “Remedium” vadošais ārsts, zobu implantologs Vladislavs Anaņjevs.
Daudzās valstīs šis “veselības ceļojums” šķiet izdevīgs, jo tajā iekļautas būtiskas ekstras.
“Vēl viens faktors ir laiks. Ja klīnika sola pilnu mutes rehabilitāciju vienas nedēļas laikā, mūsdienu steidzīgajam cilvēkam tas šķiet ideāli.
Tomēr reklāmas klusē par pašu svarīgāko: zobu implantoloģija nav nedēļas nogales projekts!
Tā ir nopietna ārstēšana, kurā jānotiek audu dzīšanai un sakodiena adaptācijai. Saviem pacientiem saku tieši: zobus var uztaisīt ātri, bet ar sekām būs jādzīvo gadiem,” brīdina speciālists.
“Svarīgākais posms implantoloģijā sākas pēc operācijas. Tas ir dzīšanas process, regulāras kontroles un higiēnas uzraudzība. Ja ārstēšanās veikta ārzemēs un pēc tam rodas iekaisums, sāpes vai konstrukcija salūst –
kurš uzņemsies atbildību?
Izvēloties zobu implantu ievietošanu Latvijā, pacientam ir pieejama tūlītēja pēcaprūpe, nav valodas barjeras, ir juridiskā aizsardzība, iespējama nodokļu atmaksa, finansēšanas iespējas un, pats galvenais, sertificēts un pieredzējis ārsts, kurš pārzina jūsu situāciju un ir sasniedzams. Ārzemēs cilvēkam pārdos procedūru, bet Latvijā speciālisti nodrošina ārstēšanu un atbildību, kas ilgst gadiem.”
Ne vienmēr saglabājas uz mūžu
Jārēķinās, ka zobu implantoloģija ir specifisks, sarežģīts un laikietilpīgs process.
“Tehniski implants ir mākslīga zoba sakne, parasti no titāna, ko ievieto žokļa kaulā. Tā nav dekorācija, bet konstrukcija, kurai jākļūst par daļu no jūsu organisma. Taču vizuāli un funkcionāli tas ir daudz sarežģītāk.
Skaists smaids nav tikai balti zobi.
Tā ir arhitektūra, kurā jāsaplūst zobu formai, smaganu līnijai, krāsas caurspīdīgumam un sejas proporcijām. Mēs faktiski atjaunojam to, ko daba ir devusi – stabilitāti un līdzsvaru. Ja kaut viens posms šajā virknējumā, vai tā būtu ķirurģija vai biomehānika, netiek precīzi izplānots, rezultāts nebūs ilgmūžīgs,” skaidro V. Anaņjevs.
Un vienlaikus viņš piekodina, ka implantoloģija, lai arī ļoti efektīva, tomēr nav universālā atslēga visiem, kas vien to vēlas.
“Mēs to iesakām, ja trūkst viena vai vairāku zobu un nevēlamies slīpēt blakus esošos veselos zobus. Tomēr ir gadījumi, kad implantācija var kaitēt veselībai. Piemēram, ja ir nekontrolētas hroniskas slimības, kā diabēts, autoimūnas saslimšanas, osteoporozes ārstēšanas laikā, kad pacients lieto bifosfonātus, vai ļoti sliktas mutes higiēnas gadījumā.
Gudra ārstēšana nav tā, kas ir modernākā, bet gan tā, kas konkrētajam cilvēkam ir drošākā un ilgtspējīgākā.
Tieši tādēļ mēs savā klīnikā uz katru situāciju raugāmies individuāli. Ir gadījumi, kad, rūpējoties par pacienta drošību un ilgtermiņa rezultātu, mēs iesakām izvēlēties citas metodes, piemēram, zobu tiltus vai izņemamās protēzes. Jebkurā gadījumā mūsu mērķis nav vienkārši “ieskrūvēt implantu”, bet gan atrast pacientam piemērotāko veidu, kā atjaunot viņa smaidu un sakodienu,” stāsta implantologs.
Taču daudzi pacienti no implantoloģijas baidās, jo negrib saskarties ar šīs procedūras blaknēm – sāpēm, kā arī jāiemācās no jauna runāt, ēst, kamēr pierod pie “jaunās situācijas mutē”.
V. Anaņjevs atgādina, ka pietūkums vai neliels diskomforts pirmajās dienās pēc operācijas ir normāls dzīšanas process.
Adaptācijas periods, kad “jāiemācās” košļāt vai runāt ar jauno konstrukciju, parasti ilgst no dažām dienām līdz pāris nedēļām.
“Tomēr ir svarīgi saprast funkcionālās atšķirības starp dabisku zobu un implantu. Dabisku zobu žoklī notur periodonta saites, kas kalpo kā mikroskopiski amortizatori un sūta smadzenēm signālus par kodiena stiprumu.
Implants turpretim ir tieši saaudzis ar kaulu. Tam nav šīs dabiskās amortizācijas, tāpēc sākumā var parādīties saspringuma sajūta košļājot.
Tā kā implants nav dzīvs zobs, tas nereaģē uz spiedienu tāpat kā pārējie zobi.
Tieši tāpēc mūsu darbā izšķiroša ir precīza sakodiena un slodzes plānošana – lai implantam nebūtu pārslodzes, ko pacients pats varētu laikus nesajust,” paskaidro dakteris.
“Mūsdienu tehnoloģijas ļauj sasniegt ļoti augstu sekmības procentu, taču pastāv riski, par kuriem pacientam jābūt informētam. Piemēram, periimplantīts. Tas ir iekaisums ap implantu, kas var izraisīt kaula zudumu.
Līdzīgi kā dabiskajiem zobiem var būt parodontoze, arī implantu apkārtējie audi ir jāsargā no baktērijām. Iespējama arī skrūvju vai konstrukciju atslābšana, kas parasti notiek, ja ir nepareizi sadalīta slodze.”
Ja pacients sadarbojas ar ārstu un ievēro higiēnu, implants tiešām var kalpot visu mūžu.
Savukārt novērotās izmaiņas sejā, ko panāk implanti, ir lūpu un vaigu balsta atjaunošana, tāpēc seja bieži izskatās jaunāka un proporcijas – izlīdzinātas.
Vairāku mēnešu pacietība
Zobu implantoloģija Latvijā un arī Liepājā interesē arvien vairāk cilvēku. Taču svarīgākais nav jautājums, cik ātri var ielikt zobus, bet gan – cik ilgi tie kalpos?
Implantoloģija ir ieguldījums ilgtermiņā, nevis viena mirkļa pirkums, atgādina ārsts.
“Pacientam jārēķinās ar laiku un zināmu pašdisciplīnu.
Vidēji viss process – no implanta ievietošanas līdz pastāvīgajam kronim – aizņem no 3 līdz 9 mēnešiem.
Tas ir tieši atkarīgs no dzīšanas perioda, kas vidēji ir no 2 līdz 6 mēnešiem. Protams, ir situācijas, kad varam veikt tūlītēju implantāciju, kad pacients nepaliek bez zoba ne dienu, taču tas atkarīgs no klīniskās situācijas,” norāda V. Anaņjevs.
Pirmais, ķirurģiskais etaps ar implanta ievietošanu izmaksā, sākot no 750 eiro, savukārt protezēšanas etaps ar kronīša izgatavošanu – no 650 eiro.
Gala izmaksas ir atkarīgas no trūkstošo zobu skaita, kaula apjoma un izvēlētā risinājuma.
Daži “Kurzemes Vārda” aptaujātie pacienti, kuri tikuši pie implantiem tepat Latvijā, atzīst, lai arī dārgi, tomēr tā nozīmīga investīcija dzīves kvalitātē.
“Vienīgi runāt bija jāiemācās no jauna, atklāti smaidīt,”
teic 30 gadus vecā liepājniece Indra, kura bija pazaudējusi zobus pēc trīs bērnu laišanas pasaulē, lai gan zobu veselība viņai nav bijusi laba arī pirms tam.
Viņa atzīst, ka šim skaistuma un ārstniecības pakalpojumam ņēmusi kredītu, lēti tas nav bijis.
