“Luminor Bank” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA pauda, ka politiskajiem notikumiem nevajadzētu nozīmīgi ietekmēt investīciju piesaisti Latvijā.

“Galvenie investori Latvijā ir uzņēmumi no demokrātiskām valstīm. Domāju, ka mēs vēlamies to saglabāt arī nākotnē. Viņi lieliski saprot – valdības var mainīties, tāpēc valsts nepārstāj funkcionēt,” norādīja ekonomists.

Turklāt viņš uzsvēra, ka tiesību aizsardzības iestāžu iespējas izmeklēt aizdomas pret ietekmīgiem cilvēkiem nav valsts vājuma pazīme, bet tieši pretēji.

Jau ziņots, ka šodien tā dēvētās kokrūpnieku lietas izmeklēšanas ietvaros uz laiku tika aizturēts zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Strautiņš atzina, ka investīciju piesaiste tiktu nelabvēlīgi ietekmēta tad, ja būtu ilgstoša politiska nestabilitāte, kas apdraudētu budžeta disciplīnu, strukturālo reformu īstenošanu.

Pašlaik Latvija nav šādā situācijā.

Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA norādīja, ka ārvalstu investoru acīs šodienas notikumi, visticamāk, ir nepatīkams signāls, taču pagaidām tas vairāk izskatās pēc politiskas turbulences, nevis sistēmiskas valsts problēmas.

“Reputācijas risks ir pieaudzis, bet tā vēl nav investīciju katastrofa,” teica Purgailis, uzsverot, ka lielākais risks nav pats skandāls, bet tas, ja politiskā nenoteiktība ieilgst.

Purgailis skaidroja, ka šajā gadījumā daļa investoru var atlikt jaunus lēmumus, jo politiskā nestabilitāte jau iepriekš ir minēta kā viens no faktoriem, kas bremzē investīciju sentimentu Latvijā.

Kā pauda ekonomists, ja tuvākajā laikā būs skaidra valdības pēctecība un redzams, ka institūcijas strādā, negatīvā ietekme uz investoru piesaisti, visticamāk, būs ierobežota un īslaicīga.

Arī viņš uzsvēra, ka ministra un valsts sekretāra aizturēšana, investoriem dod signālu, ka Latvija ir tiesiska valsts, kas ir gatava aktīvi cīnīties pret iespējamiem korupcijas gadījumiem.

“Zems korupcijas līmenis un valsts neiejaukšanās brīvas uzņēmējdarbības vidē mazinātu investoru riskus un veicinātu Latvijas pievilcību, izvērtējot potenciālās investīcijas,” pauda Purgailis.

“SEB bankas” galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka šādi notikumi ietekmē sabiedrības vērtējumu un noskaņojumu, taču nereti iekšpolitiskās kaislības plašākā mērogā un no ārpuses izskatās citādi.

Ekonomists pauda, ka, piemēram, “SEB bankas” veiktajā Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptaujā Latvijas valdība abu kaimiņvalstu uzņēmēju ieskatā tika novērtēta atzinīgāk starp visām trim valdībām.

“Līdzīgas kaislības ir arī citviet, tādēļ notiekošo nav nozīmes pārvērtēt. Investori tomēr skatās ilgtermiņā. Domāt, ka notiekošais viesīs krasas investoru viedokļu vai vērtējuma izmaiņas, nav pamata,” pauda Gašpuitis.

Viņš piebilda, ka demisionējušajai valdībai bija trūkumi sadarbībā un komunikācijā ar uzņēmēju grupām, un tas turpmāk būtu uzlabojam.

Tāpat uzlabojams būtu tiešāks un aktīvāks darbs ar potenciālo investoru piesaisti.

“Runājot par aizturēšanu, investori nereti par konkrēto jomu un tur valdošajām plūsmām ir pietiekami informēti vai iepazīst pirms uzsāk investēt, un viedoklis neveidojas no viena notikuma,” pauda Gašpuitis, skaidrojot, ka tas dod iespēju uzlabot caurskatāmību pār procesiem, kas ilgtermiņā var investīciju klimatu var drīzāk uzlabot.

Kā ziņots, ceturtdien Siliņa paziņoja par atkāpšanos no valdības vadītājas amata.

Šāds lēmums tika pieņemts pēc nesaskaņām ar koalīcijā ietilpstošajiem “Progresīvajiem”, kuri trešdien aicināja Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi.

“Progresīvie” paziņoja, ka valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju, un šādā situācijā pastāv divas iespējas – Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību.

Tāpat ziņots, ka tā dēvētajā kokrūpnieku lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) prokuratūras uzdevumā ceturtdienas rītā aizturēja vēl tobrīd amatā esošo zemkopības ministru Krauzi un bijušo Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru, tagadējo Valsts kancelejas vadītāju Raivi Kronbergu.

Viņi tika aizturēti uz procesuālo darbību veikšanas laiku.

Siliņa pirms demisionēšanas atbrīvoja Krauzi no amata, jo nevarot “tolerēt nekādu aizdomu ēnu pār ministriem”. Tāpat viņa uz laiku atstādinājusi Kronbergu.