Tāpat CSP norāda, ka augstāks nodarbinātības līmenis vērojams arī jauniešiem ar augstāko izglītību salīdzinājumā ar tiem, kuri ieguvuši tikai vidējo izglītību.

Ekonomiskās aktivitātes līmenis starp jauniešiem 20-34 gadu vecumā ar iegūtu vidējo izglītību 2024. gadā bija 78,3%, savukārt ar iegūtu augstāko izglītību – 90,2%.

Ekonomisko aktivitāti būtiski ietekmē arī darba pieredze mācību vai studiju laikā – jauniešiem ar vismaz vienu mēnesi ilgu darba pieredzi ekonomiskās aktivitātes līmenis sasniedza 93,8%, kas ir ceturtais augstākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) valstīs, atpaliekot no Bulgārijas, Maltas un Nīderlandes.

Jauniešiem bez darba pieredzes ekonomiskās aktivitātes līmenis bija 79,7%.

Arī augstāks nodarbinātības līmenis vērojams jauniešiem 20-34 gadu vecumā, kuriem ir pabeigta augstākā izglītība – 85,5%, kas ir par 15,2 procentpunktiem vairāk nekā jauniešiem ar vidējo izglītību (70,3%).

Starp izglītības līmeņiem vērojama līdzīga tendence – jauniešiem ar darba pieredzi mācību vai studiju laikā ir augstāks nodarbinātības līmenis.

Jauniešiem, kuriem ir iegūta vidējā izglītība un darba pieredze, nodarbinātības līmenis ir 83% jeb par 14,8 procentpunktiem augstāks nekā tiem, kuriem nebija darba pieredzes (68,2%).

Tikmēr jauniešiem ar augstāko izglītību un darba pieredzi nodarbinātības līmenis ir 90,9% jeb par 9,2 procentpunktiem augstāks nekā jauniešiem bez darba pieredzes (81,7%).

Jauniešu īpatsvars, kuru augstākais iegūtais izglītības līmenis atbilda pamatdarba prasībām Latvijā 2024. gadā bija 81,3%, starp ES valstīm ierindojot Latviju dalītā trešajā vietā ar Bulgāriju.

ES vidēji 70,5% jauniešu izglītības līmenis atbilst pamatdarba prasībām, kas ir par 11,4 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā Latvijā.

Lietuva, kas atrodas pirmajā vietā, pārspēj Latviju par 2,5 procentpunktiem (83,8%), bet Slovēnija – par 0,1 procentpunktu.

CSP arī min, ka 6,4% Latvijas jauniešu norādījuši, ka viņu iegūtais izglītības līmenis ir augstāks nekā pamatdarbā prasa (ES vidēji – 21,5%), savukārt 12,2% – ka iegūtais izglītības līmenis ir zemāks nekā pamatdarbā nepieciešams (ES – 8,1%).

Savukārt 76,5% jauniešu iegūtā augstākās izglītības joma atbilst arī viņu pamatdarba jomai – no tiem 53,9% atbilstība bija ļoti augsta.

Izglītību lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā un veterinārijā ieguvušajiem jauniešiem pamatdarba jomas atbilstība bija 97,3%, pedagoģijā – 97%, bet veselībā – 90,6%.

Zemākā atbilstība pamatdarba jomai bija jauniešiem, kuri izglītību ieguvuši pakalpojumu sniegšanas jomā – 64%.