Pēc politiķa teiktā, koalīcija jau vairākas nedēļas diskutē par iespējamiem ierobežojumiem, tomēr līdz šim pieņemtie lēmumi neesot devuši tūlītēju rezultātu.

Ministrs pauda neizpratni, ka Latvija šajā sezonā var kļūt par būtisku Krievijas graudu eksporta tranzīta platformu laikā, kad Ukrainai ir grūtības eksportēt savu produkciju.

Vitenbergs izteicās – ja trešdien valdības līmenī netiks panākts risinājums, NA varētu virzīt savu likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē ceturtdien.

Savukārt Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka valdība strādā pie mehānismiem Krievijas un potenciāli okupētajās Ukrainas teritorijās iegūto graudu identificēšanai, kā arī pie risinājumiem dzelzceļa infrastruktūras tarifu palielināšanai.

Viņš norādīja, ka pilnīga tranzīta aizlieguma ieviešana Eiropas Savienības regulējuma ietvaros varētu prasīt vairākus mēnešus.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija (SM) gatavo informatīvo ziņojumu par tarifu izmaiņu Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām ietekmi uz nozari.

Dokumentu plānots sagatavot līdz nedēļas beigām.

Pēc tam dokuments tiks skaņots ar citām institūcijām un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā, norādīja ministrijā.

Jau ziņots, ka valdība plāno noteikt 300% tarifu Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām un to apstrādei.

Tāpat valdība 8. septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no tranzītā pārvadātām graudu kravām varēs ņemt paraugus un veikt laboratoriskos izmeklējumus deklarētās izcelsmes valsts pārbaudei.

Premjers Andris Kulbergs (AS) septembra sākumā sacīja, ka šo jautājumu ir pārrunājis ar Ukrainas premjeru.

Viņš norādīja, ka Krievija Ukrainā zagtos graudus jauc kopā ar Krievijas graudiem un tos transportē caur citu valstu ostām, bet tranzīta graudu kravu plūsma patlaban rada spiedienu uz visām Baltijas ostām.

“Reuters” iepriekš vēstīja, ka Krievijas graudu eksportētāji ir sākuši novirzīt graudu piegādes no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru, ņemot vērā Ukrainas uzbrukumus kuģiem un ostu infrastruktūrai.

Pagājušajā eksporta sezonā (no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam) Krievija caur Melnās un Azovas jūras ostām eksportēja 46,3 miljonus tonnu graudu jeb 90% no sava eksporta apjoma.

Caur Krievijas ostām Baltijas jūrā tika nosūtīts tikai viens miljons tonnu.

Tomēr, kā ziņo “Reuters” avoti, kopš jaunās sezonas sākuma līdz 2026. gada augusta vidum pieprasījumu apjoms par graudu pārvadājumiem uz Krievijas ostām Baltijas jūrā jau sasniedza piecus miljonus tonnu.

Tas ir gandrīz salīdzināms ar līdzīgo rādītāju Novorosijskai un Tuapsei, kas ir seši miljoni.

Turklāt Krievijas eksportētāji arvien biežāk pievērš uzmanību Baltijas valstu ostām, galvenokārt Latvijas, un paredzams, ka septembrī pārvadājumu apjoms strauji pieaugs.

Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ iznīcināti vairāk nekā 80% Krievijas graudu eksporta jaudas.

Ekspertu aprēķini liecina, ka augustā kviešu eksports sasniedza tikai 1,9 miljonus tonnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 16 gadu laikā.