Iestāde saņēmusi personu iesniegumus un jautājumus par situācijām, kad kreditors vai parādu piedzinējs turpina apstrādāt parādnieka personas datus, lai gan parādnieks norāda uz strīdu par parādsaistību apmēru vai spēkā esamību.

DVI skaidro, ka dati par parādu, kas ir arī personas dati, dzēšami tikai tad, ja vairs nepastāv tiesisks pamats datu apstrādei.

Kamēr starp pusēm nav atrisināts strīds par parādsaistību spēkā esamību un nav konstatēts, ka parādsaistības nepastāv, personas datu apstrāde saistībā ar iespējamām parādsaistībām pret kreditoru var tikt uzskatīta par tiesisku.

Tādējādi nav saskatāms pamats pieprasīt datu dzēšanu vien tādēļ, ka persona apstrīd parādu vai uzskata to par prettiesisku, norāda DVI.

Inspekcijā arī uzsver, ka lūgums dzēst personas datus nenozīmē, ka kreditors vienā dienā bez liekas domāšanas “nospiedīs dzēšanas pogu” un no sistēmas pazudīs viss – līgums, maksājumu vēsture, e-pasti un pati parādsaistība tikai tādēļ, ka persona pasaka: “Es šim parādam nepiekrītu, dzēsiet!”

Līdz ar to strīds par parādsaistību pats par sevi nerada pienākumu dzēst personas datus, ja vien joprojām pastāv tiesisks pamats to apstrādei, skaidro DVI.

Vienlaikus kreditoram vai parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir jāņem vērā Datu regulā noteiktie datu apstrādes principi, jo īpaši likumības, nolūka ierobežojuma un minimizēšanas princips.

Pēc DVI vēstītā, minēto principu ievērošana nozīmē arī kreditora vai parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākumu izvērtēt un pārbaudīt, vai informācijas par parādu turpmāka glabāšana un uzrādīšana datubāzēs joprojām ir nepieciešama un tiesiska.

Līdz ar to gadījumos, kad informācijai par parādu vairs nebūtu jāuzrādās datubāzē vai tās turpmākai apstrādei vairs nepastāv tiesisks pamats, šādai informācijai jābūt dzēstai.

Inspekcija arī vērš uzmanību, ka jautājumi par parāda esamību, apmēru, līguma spēkā esamību vai saistību izpildi ir civiltiesiska rakstura strīdi, kuru izšķiršana neietilpst DVI kompetencē.