Tikmēr atcelt pilsētas domi vienlaikus notikušajā referendumā nav izdevies.

Mišalskis pārstāv Polijas premjerministra Donalda Tuska vadīto liberāli konservatīvo Pilsonisko koalīciju (KO), un arī dome atrodas KO kontrolē.

Pēc ievēlēšanas 2024. gadā gan mēra, gan domes deputātu pilnvaras ir līdz 2029. gadam.

Taču pēc nepieciešamo parakstu savākšanas zem pilsoņu petīcijas tika ierosināti referendumi par mēra un domes deputātu atsaukšanu.

Vēlētāju aktivitāte referendumā par Mišalska atsaukšanu bija 29,99%, tādējādi pārsniedzot 26,98% robežu, kas bija nepieciešama, lai balsojums tiktu atzīts par notikušu, pirmdienas rītā paziņoja Municipālā referendumu komisija.

Kopumā par Mišalska atcelšanu balsoja 171 581 vēlētājs, kamēr pret – tikai 3631.

Savukārt paralēli notikušajā referendumā par domes atcelšanu nepieciešamais kvorums netika sasniegts, jo tajā piedalījās tikai 29,97% no balsstiesīgo kopskaita, kamēr minimālā robeža, lai referendums tiktu atzīts par notikušu, bija 30,59%.

Tagad 90 dienu laikā jāsarīko pirmstermiņa vēlēšanas, un tādējādi sagaidāms, ka tās notiks ne vēlāk kā augustā, bet nepieciešamības gadījumā otrā vēlēšanu kārta varētu notikt septembrī.

Līdz jauna mēra ievēlēšanai Krakovu vadīs pagaidu administrators, ko jāieceļ premjerministram.

Referenduma ierosināšanu panāca pilsoņu grupa, kas janvārī izvērsa kampaņu par mēra atsaukšanu.

Viņi pauda neapmierinātību ar pilsētas piekopto transporta un urbānās attīstības politiku, kā arī ar lielo pilsētas parādu.

Referendumu atbalstīja arī opozīcijā esošā nacionālkonservatīvā partija “Likums un taisnīgums” (PiS), kā arī galēji labējā “Konfederācija”.

Kā liecina nobalsojušo aptaujas, vislielāko pilsoņu neapmierinātību, kas likusi tiem piedalīties referendumā, izsaukusi iecere izveidot Krakovas tīrā transporta zonu.

Saskaņā ar šiem plāniem aptuveni 60% pilsētas teritorijas bija paredzēts liegt iebraukšanu ar vecākiem automobiļiem, kas rada lielāku vides piesārņojumu.

Starp citiem iemesliem, kas mudinājuši piedalīties referendumā, aptaujātie minējuši lielo pilsētas parādu, municipālo uzņēmumu slikto vadību un nepotismu.

Krakovas parāds sasniedzis aptuveni 7,8 miljardus zlotu (1,8 miljardus eiro). Turklāt pilsēta ņem jaunus kredītus, lai segtu ikdienas izdevumus, tajā skaitā skolotāju un autobusu vadītāju algas.