Francija ir sasniegusi ārvalstnieku integrācijas un asimilācijas “iespēju robežu”. Imigrācijas plūsma ir krasi jāsamazina, teica ministrs.

Viņš arī ierosināja pārtraukt izsniegt ģimenes atkalapvienošanās uzturēšanās atļaujas to personu radiniekiem, kas ieguvuši darba uzturēšanās atļaujas, kā arī reformēt Francijas konstitūciju, lai iestādēm būtu atļauts noteikt ierobežojošas kvotas, apspriest pieteikuma iesniedzēju skaitu, viņu izcelsmi un kvalifikāciju.

“Pārtrauksim imigrāciju, izraidīsim tos, kuri būtu izraidāmi, nosakot vīzu izsniegšanu ar nosacījumu, ka tiek pieņemts rīkojums atstāt Francijas teritoriju, un nodarbosimies ar to personu asimilāciju, kuras jau atrodas valsts teritorijā,” sacīja Darmanēns.

Viņš sacīja, ka ir arī jānovērš “neierobežota kapitālisma veicināšana”, kas izmanto ārvalstnieku lēto darbaspēku.

Saskaņā ar Francijas Iekšlietu ministrijas datiem 2025. gadā valsts iestādes ir izsniegušas rekordlielu skaitu uzturēšanās atļauju – 4,5 miljonus. Tas ir par 3,2% vairāk nekā 2024. gadā.

Tajā pašā laikā katra trešā uzturēšanās atļauja tika izsniegta, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja ģimenes atkalapvienošanos.

Šie skaitļi liecina, ka ārvalstnieki, kas legāli uzturas Francijā, veido vairāk nekā 8% pieaugušo iedzīvotāju. Gandrīz 60% no visām uzturēšanās atļaujām ir cilvēkiem no desmit valstīm.

Pirmajā vietā ir alžīrieši – vairāk nekā 658 000 cilvēku, kam seko marokāņi – 621 000, tunisieši – 312 000 un turki – 232 000.