Komisijas ieskatā, atsevišķas personas izmanto patvēruma sistēmu, lai izvairītos no izraidīšanas, slēptu identitāti vai apietu imigrācijas regulējumu.

Komisija rosina noteikt pienākumu patvēruma meklētājiem pastāvīgi uzturēties noteiktā vietā līdz lēmuma pieņemšanai.

Tāpat tiek piedāvāts ieviest prasību regulāri reģistrēties, ja persona uzturas ārpus patvēruma meklētāju centra, kā arī paredzēt sodus par noteikumu neievērošanu.

Komisijas priekšsēdētājs, iekšlietu ministra amata kandidāts Jānis Dombrava preses konferencē sprieda, ka Latvija migrācijas jomā esot īstenojusi “atvērto durvju” politiku, kas radījusi negatīvas blaknes.

Viņaprāt, Latvijai jāseko vairāku valstu piemēram, kas pastiprinājušas imigrācijas regulējumu.

Pēc politiķa vārdiem, imigrācijas kontroles kapacitāte Latvijā ir ierobežota, bet viena no dārgākajām procedūrām ir piespiedu izraidīšana, kas valstij var izmaksāt vairāk nekā 2000 eiro par personu.

Robežsardzes sniegtā informācija liecinot par gadījumiem, kad migranti patvēruma pieteikumus cenšas iesniegt valstspilsētās un daļa personu apgalvo, ka ir nepilngadīgas, lai tādējādi atvieglotu patvēruma iegūšanas procedūru.

Komisija gala ziņojumā spriež, ka reidi esot viens no efektīvākajiem instrumentiem nelegālo imigrantu atklāšanai, tādēļ Valsts robežsardzei, Valsts policijai un pašvaldību policijām jāturpina koordinētas pārbaudes.

Ziņojumā norādīts, ka ievērojamu daļu imigrācijas plūsmas 2023. un 2024. gadā veidoja kara skartās Ukrainas civiliedzīvotāji, tomēr par daļu personu trūkst pilnīgas informācijas, tostarp par ģimenes stāvokli, kas apgrūtina sociālā atbalsta plānošanu.

Komisija pieļauj, ka faktiskais no Ukrainas ieceļojušo personu skaits bijis lielāks nekā oficiāli reģistrētais. Latvijā reģistrējušies aptuveni 60 000 cilvēku.

Ziņojumā arī norādīts, ka daļa Ukrainas pilsoņu varētu slēpti uzturēt dubultpilsonību ar Krieviju, lai gan Ukrainā tā nav atļauta.

Dombrava norādīja, ka aktīva uzturēšanās atļauja ir apmēram pusei no Latvijā reģistrētajiem ukraiņiem, savukārt vairāki tūkstoši šo pilsoņu devušies prom no Latvijas nereģistrējoties.

Komisija aicina izvērtēt iespēju noteikt regulāru klātienes reģistrēšanos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) vai pašvaldību klientu apkalpošanas centros noteiktām termiņuzturēšanās atļauju turētāju grupām, lai pārbaudītu viņu faktisko uzturēšanos Latvijā.

Vienlaikus komisija secinājusi, ka pastāv prakse, kurā ārvalstnieki vairākkārt šķērso Latvijas ārējo robežu, formāli saglabājot uzturēšanās tiesības, bet faktiski ļaunprātīgi izmantojot piešķirto statusu vai vīzas.

Ziņojumā ieteikts Imigrācijas likumā ieviest prasību, ka iekšlietu ministrs reizi gadā iesniedz Saeimai pārskatu par uzturēšanās atļauju piešķiršanas gadījumiem, tostarp tiem, kas izdoti ar ministra vai PMLP vadības parakstu.

Šo ziņojumu izskatītu Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, nodrošinot parlamentāro uzraudzību.

Komisija secinājusi, ka investīciju programmu nozīme termiņuzturēšanās atļauju (TUA) sistēmā Latvijā ir būtiski samazinājusies.

Lai gan kopējais investīciju apjoms kopš programmu ieviešanas pārsniedz 1,6 miljardus eiro, komisijas ieskatā TUA investīciju īpatsvars kopējā ārvalstu investīciju struktūrā ir krities no vairāk nekā 11% 2014. gadā līdz 0,3% 2024. gadā.

Balstoties uz institūciju sniegto informāciju, komisija nospriedusi, ka TUA izsniegšana uz investīciju pamata, tostarp nekustamā īpašuma iegādes vai ieguldījumu uzņēmumu pamatkapitālā gadījumos, nesniedz pietiekamu pienesumu Latvijas ekonomikas attīstībai.

Komisijas politiķu skatījumā, pašreizējais regulējums neļauj pietiekami nošķirt reālu uzņēmējdarbību no formāliem ieguldījumiem, kas var tikt izmantoti tikai uzturēšanās atļaujas iegūšanai.

Jau ziņots, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas veicina trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā, pēc 34 deputātu ierosinājuma Saeima izveidoja pērn 27. novembrī.

Komisijas uzdevums bija rast atbildes uz virkni jautājumu, tostarp, kā tiek īstenotas imigrācijas pieteikumu izvērtēšanas procedūras un kādi pasākumi tiek veikti nelegālās imigrācijas novēršanai, kādas ir patvēruma meklētāju tiesiskā regulējuma problēmas, cik daudz personu pazūd no valsts institūciju redzesloka pēc uzturēšanās atļauju piešķiršanas, kādi ir riski ar termiņuzturēšanās atļaujām un to ļaunprātīgu izmantošanu un vai Latvijai ir iespēja piemērot izņēmumus Eiropas Savienības migrācijas tiesību normu piemērošanā.